ANNA LAICENA

Pieminot Linardu Laicenu viņa 140. atceres gadskārtā

Man bērnībā un jaunībā bijušas daudzas tantes — vecmāmiņas, valmierietes Olgas Laicenas, dzimušas Skujas, draudzenes un labas paziņas. Bet vissenākā no viņām bija Ernestīnes tante — Ernestīne Kārkliņa, pirmajā laulībā Liepiņa. Es ar viņu iepazinos, kad viņa jau bija rakstnieka Jāņa Niedres sieva.

Rakstnieka Linarda Laicena vārds valmieriešiem nav svešs: ja ne vairāk, viņa vārdā nosaukto ielu zina katrs un viens no trim Valmieras puikām skulptūrā pie Vidzemes Augstskolas diezgan nepārprotami vaibstos līdzīgs viņam. Valmiera bija Laicena jaunības pilsēta, te viņš no 1903. gada mācījies Liepiņa proģimnāzijā, par piedalīšanos revolucionārajā darbībā 1904. gadā izslēgts un tiesāts (attaisnots kā nepilngadīgais), vēlāk pēc skolotāja tiesību iegūšanas 1917. un 1918. gadā bijis pedagogs trijās Valmieras skolās. Rakstnieka dzīves nogrieznī rakstīti gadskaitļi 1883-1937, arī 1883-1938, tomēr viņa mazmeita ANNA LAICENA, kas pētījusi vectēva dzīves ceļu, pēdējo skaitli apšauba.  Publicējam viņas stāstījumu, kas tapis 90. gados un publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā”.