Guntis Vīksna, teksts un foto

Kā zināms, novada pašvaldība pilsētas pievārtē 57,55 hektāru platībā jau ķērusies pie Valmieras Industriālā parka izveides, kur nacionālā mērogā paredzēta viedās specializācijas nozares ražojošo uzņēmumu attīstība Vidzemes reģionā. Industriālā parka teritorijā divu gadu laikā novada pašvaldība ar Eiropas Atveseļošanās fonda atbalstu potenciālajiem nomniekiem nodrošinās loģistikas savienojumu kravu pārvadājumiem ar publisko dzelzceļu, piekļuvi industriālajam elektroenerģijas pieslēgumam, iespēju pievienoties inženierkomunikācijām, kā arī veikt rūpniecisko apbūvi, piedāvājot nomas vai apbūves tiesību termiņu līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam.

Ir allaž interesanti paviesoties Burtnieku evaņģēliski luteriskajā baznīcā un satikt gan mācītāju Aldi Kalcenavu, gan viņa kundzi Daci, kas ir vietējās draudzes priekšniece un nenogurstoša dažādu ar baznīcas rekonstrukcijas darbiem un draudzes ikdienu saistītu projektu iniciatore.

Vasara ielu un ceļu būvētājiem un remontētājiem septembra beigās joprojām ir teju ideāla darbam, tāpēc arī Valmierā gan daudz jau iespēts, gan vēl vairāki darbi ir procesā vai pat vēl tikai sāksies. Par to Liesmai viņnedēļ pastāstīja Inese Kokenberga, novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes struktūrvienības Īpašuma un infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļa ceļu būvinženiere.

21. gadsimts, jau krietni ieskrējies, teju katru dienu mums piedāvā arvien jaunus izaicinājumus. Kā teicis Rainis – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Te vispirms domāju dažādus biznesus, jo, lai varētu tērēt, kādam vispirms ir jāvar pelnīt. Bizness nozīmē arī konkurenci, pietiekami nežēlīgu lokālā līmenī un vēl skarbāku lielajos starptautiskajos tirgos. Šajā cīņā izdzīvos un attīstīties spēs tikai tas, kurš ātrāk mainīsies, pielāgosies, meklēs arvien jaunas un jaunas iespējas. Viens no atslēgas vārdiem šajā procesā ir digitalizācija, tāpēc sarunā par šī spēles lauciņa niansēm klāt ir Juris Čeičs, Valmieras Attīstības aģentūras digitalizācijas virziena vadītājs.

Liesma pirms pāris mēnešiem ziņoja par intensīvas smagā autotransporta kustības rezultātā krietni vien pabojāto pirms desmit gadiem uzbūvēto rotācijas apli Rīgas/Valkas ielas krustojumā ar Trikātas ielu.

Ko darīt valmierietim, ja atvaļinājumā vai kādā brīvdienā gribas pabūt kādā ekskluzīvā vietā, taču negribas tālu braukt? Manuprāt, interesants ir neliels ieskrējiens tuvējā aizrobežā, tepat Dienvidigaunijā, kur apmēram pēc lielas stundas brauciena cauri Valgai virzienā uz Pērnavu pēc 45 kilometriem ir neliels miestiņš ar pieticīgu nosaukumu Ala.

Vanšu tilts valmieriešu ikdienā ir pietiekami svarīgs lokālās loģistikas posms, tāpēc tā atklāšana kustībai pēc nopietniem rekonstrukcijas darbiem tiek gaidīta ar lielu nepacietību gan gājēju, gan velobraucēju, gan aktīvas atpūtas piekritēju, gan vienkārši dīku pastaigu mīļotāju vidū.

Sestdien atkal laiciņš bija gluži vai kā iepriekš pasūtīts, tāpēc siltajā vasarīgā rudens dienā Valmiermuižā Miķeļdienas tirdziņā bija daudz gan tirgotāju, gan pircēju. Tirgus placī kādas četras valodas skanēja pilnīgi noteikti.

10. septembra pēcpusdienā jau otrā svinīgā ceremonija notika divu jauno zemas īres maksas dzīvokļu – kopā 120 adresēs 11 un 13 – namu būvlaukumā Valmierā, Ķieģeļu ielā.

Rudens ir ražas laiks, kad jau var vērtēt, kas sanācis un kas varbūt nav izdevies. Arī novada pašvaldībā. Par to Liesmai Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Ēkai, kurā  atrodas Valmiermuižas stallis, ir vairāk kā 200 gadu vēsture.

Šovasar novada pašvaldības uzņēmums SIA Valmieras ūdens sācis darbu ārpus novada galvaspilsētas – Strenču apvienības galvenajā pilsētā. Katrs sākums ir grūts, izņēmums nav arī Valmieras ūdens ienākšana Strenčos. Par šī procesa niansēm, apjomiem un problēmām pirmdien Liesmai pastāstīja SIA Valmieras ūdens valdes priekšsēdētājs Indulis Frišfelds un uzņēmuma klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.

Šī ir jau devītā vasara, kopš Burtniekos deju skolas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs kopā ar savas skolas dejotājiem un Burtnieku apkaimes bērniem nedēļu ilgā nometnē, liekot lietā Burtnieku kultūras centra un biedrības Pāvulēni atbalstu, izveido deju uzvedumu. Šogad tas bija veltījums pirms desmit gadiem Mūžībā aizsauktajam mūziķim, komponistam un vokālistam Nikam Matvejevam – viņa Zemes dziesmas ar Agra Daņiļeviča horeogrāfiju.

Tā saka mans šodienas Vīru lietu ciemiņš JĀNIS JĒKABSONS no Salaspils. Abi satikāmies Cēsu pilsētas svētku tirdziņā Rožu laukumā neilgi pirms nopietnas vasarīgas lietusgāzes, kas gan jau būtu mūsu ceļus aizvedusi katru uz savu pusi bez garākas sarunas, kura, manuprāt, sanākusi interesanta, jo man pretī amatnieks ar nopietnu stāžu.

Labības lauki nupat krāsojas bronzā, arvien biežāk ceļmalas druvās redzam kombainus, bet pa šosejām auto straumē ik pa brīdim parādās arī kāds jaudīgs riteņtraktors ar vismaz vienu piekabi: brauc jaunā raža!

Lai ko te kāds censtos iestāstīt, Strenču pilsētas galvenā – Rīgas un vēlāk Valkas iela ir vienlaikus arī dzīva tranzīta maģistrāle, un šo Valmieras – Valkas šosejas posmu ikdienā regulāri izmanto ne tikai tūkstoši vieglo automobiļu, busiņu un maršruta autobusu, bet arī simti smagi pielādētu kravas automašīnu ar baļķiem, kūdru un daudzām citām kravām. Tāpēc ļoti liela slodze ir Valkas ielas krustojumā ar Trikātas ielu pirms 10 gadiem (pabeigts 2014. gadā) izbūvētajam rotācijas aplim.

Pagājušajā nedēļā, kad Liesma viesojās Strenču apvienības mazākajā pilsētā Sedā, laukumā blakus skolai tapa bērnu rotaļu laukums, kas, iespējams, pašlaik varētu būt viens no labāk aprīkotajiem un lietotājiem interesantākajiem visā Valmieras novadā.

Viņnedēļ, kad Liesma jūlija pēdējā dienā viesojās Sedā, pilsētas centrālajā laukumā pie pārtikas veikala nācās ieraudzīt neparastu skatu – vīri no vieglās automašīnas piekabes krāva ārā un taisnstūrī uz asfalta kārtoja grieztās kūdras gabalus.

Šodien Liesma sāk vairāku publikāciju sēriju par to, kā savulaik pilnīgi tukšā vietā tapa šodien viena no piecām Valmieras novada pilsētām – Seda.

Faktiski jau Vidzemes industriālajā galvaspilsētā, kur uz izķeršanu katrs iegādājamais vai īrei paredzētais miteklis, vairs tikai daži tukši un vēl nopērkami dzīvokļi palikuši jaunajā namā Ķieģeļu ielā 17.