Droši vien vairākums Liesmas lasītāju viņu pazīst kā prasmīgu dārzkopi, kurš ar savām gudrībām gatavs nākt talkā arī citiem augļu dārzu un dārziņu īpašniekiem. Šovasar no kolēģa Aivara uzzināju, ka Svitku saimnieks KALVIS ELIĀSS ir arī metālists, kurš zina, ko un kā savām rokām izgatavot, lai savā saimniecībā strādāšanu padarītu efektīvāku un sirdij tīkamāku. Manuprāt, vārds Kalvis jau no pašas dabas apzīmē cilvēku, kurš ar vīru lietām uz tu par visiem 120%!
Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka vārds akcīze, kas cēlies no franču accise, ir netiešs nodoklis, ko valsts uzliek gan masu patēriņa precēm, piemēram, degvīnam un tabakai, gan komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem. Šo iespēju kā savdabīgu brīnumnūjiņu nākamā gada valsts budžeta papildināšanai atraduši Veselības ministrijas ierēdņi, rosinot piemērot akcīzes nodokli vairākiem ikdienā iecienītiem un plaši lietotiem pārtikas produktiem, konkrēti, neveselīgo pārtikas produktu grupai.
Savulaik, kad Valmieras nomalē Lodes ielā uzbūvēja jauno žiguļu jeb VAZ autoservisu, protams, pirmais vīrs tajā bija direktors Jānis Kartenbeks, bet otrs pieprasītākais cilvēks, manuprāt, tur bija mans šīs reizes sarunu biedrs — uzņēmuma BALTMA valdes priekšsēdis KONSTANTĪNS SOKOLOVS. Pie viņa vīri stāvēja garās rindās uz savu autiņu karburatoru regulēšanu.
Aizskrējušas trīs karstās un saules pārpilnās dienas pagājušās nedēļas nogalē, kad Valmiera un apkārtējie novadi uzņēma vairāk nekā divus tūkstošus Latvijas Jaunatnes olimpiādes dalībnieku. Jaunie sportisti sacentās pilsētas sporta bāzē, atpūtas parkā Avoti, Vaidavā, Kocēnos un Burtnieku ezerā, kur pie olimpiādes medaļām tika gan mājinieki, gan ciemiņi. Kā jau sacensībās, bija gan zeltā kalti uzvaras mirkļi, gan nepiepildītu cerību sūrums... Šajās fotogrāfijās — no visa pa kripatai.
Piektdien sākās un līdz pat svētdienai Valmierā un Cēsu novadā, bet atsevišķos sporta veidos arī Burtnieku, Kocēnu, Limbažu, Līgatnes un Valkas novadā, kā arī Jūrmalā un Rīgā notika Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības pavisam 26 sporta veidos plus vēl florbolā, sadalot 236 medaļu komplektus. Oficiāli sacensībām bija reģistrējušies 2637 jaunie sportisti no 83 Latvijas pašvaldībām. Pasākuma kulminācija, protams, bija svētku gājiens un olimpiādes svinīgā atklāšana Valmieras estrādē.
Nupat sāk kārtīgi ieskrieties vasara, tāpēc vaiga sviedros uz lielceļiem arī mūsu pusē strādā ceļu būvnieki un remontētāji no abām lielākajām Vidzemes ceļu būves organizācijām — Smiltenes 8CBR un Limbažu ceļi.
Par tendencēm pasaules ekonomikā savu vērtējumu sniedz eksperts no kaimiņvalsts — Nordea bankas Lietuvā galvenais ekonomists ŽĪGIMANTS MAURICS (Žygimantas Mauricas):
Kamēr oficiālā statistika un vēl vairāk neoficiālā mūs biedē ar visai iespaidīgajiem skaitļiem par tiem, kas dodas no Latvijas peļņā uz ārzemēm, ir bezgala daudz pozitīvu piemēru par to, kā uzņēmīgi un strādāt griboši cilvēki atrod sev nodarbošanos tepat uz vietas. Protams, uz šķīvīša ar zelta maliņu ne valdība, ne pašvaldība un pat ne kaimiņi neko klāt nenesīs, taču savu nelielu biznesu uzsākt var, pēc tam lietas attīstot pakāpeniski arvien plašāk. Vienu šādu pozitīvu personāžu atradu Valmiermuižas Saulgrieža 2015 tirdziņā stendā ar glīti noformētu logotipu Dizaina priekšmetu darbnīca KReichman... Esiet pazīstami — 29 gadus jaunais cēsnieks ROBERTS KREIČMANIS.
Ko gan darīt tad, kad Jānis sajūt izsalkumu? Pieļauju, ka Valmierā pats galvenais Jānis — tas, kurš domes priekšsēdis Baiks — no pašvaldības nama dodas pāri Lāčplēša ielai uz Rātes vārtiem. Kaimiņpilsētā, manās dzimtajās Cēsīs, tieši tāda paša ranga Jānis — tas, kurš Cēsu novada domes priekšsēdis Rozenbergs — šovasar tādās reizēs varbūt iecienījis pavisam nesen Cēsīs atklāto restorānu Izsalkušais Jānis. Tiesa, viņam gan būs garāks gabals no Cēsu domes ejams, garām Svētā Jāņa baznīcai. Un te jau vēl stāsts par Cēsu Jāņiem nebūt nav galā...
Viņsvētdien, kad Svētā Sīmaņa baznīcā pēc renovācijas atklāja torni, svinīgajā ceremonijā tika sveikti vairāki vīri, kas te savu roku pielikuši. Tā nu sanāca, ka aprunāties dabūjām tikai krietnus 30 metrus virs zemes — vispirms pie pulksteņa mehānisma, pēc tam jau torņa skatu laukumiņā, no kurienes uz visām debess pusēm Valmiera kā uz delnas redzama.
Ap Jāņiem Eiropas Parlaments ar diezgan lielu balsu pārsvaru (par — 464, pret — 131, atturas — 19) atbalstīja Eiropas Komisijas pērnajā novembrī iesniegto tā saukto Junkera investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā. Tīri teorētiski šis iespaidīgais finanšu instruments, ko iecerēts realizēt līdz 2018. gadam, paredzēts «dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanai Eiropā un Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes veicināšanai», tāpēc par to ļoti sajūsminās un kā iespaidīgu Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē finiša taisnes panākumu pasniedz mūsu valdība un īpaši jau premjeres partija Vienotība.
Ar īstajām konfektēm, īpaši tām, kurām sen pagājis derīguma termiņš, mēdz būt dažādi... Reizēm sanāk ne visai patīkams pārsteigums, kad viesu klātbūtnē atver greznu šokolādes konfekšu kārbu, bet tur gandrīz visiem brūnajiem bumbulīšiem tāda iepelēka nokrāsa. Ne pašam ēst, ne ciemiņiem dot, ne kaķim vai sunim iemānīt... Pavisam citādi ir ar īsti vecām automašīnām, kuras reizēm pat pēc īsti raiba mūža nonākušas īpašumā īstajiem vīriem — savas lietas zinātājiem, auto un moto feinšmekeriem plus vēl ar zelta, pat dimanta rokām!
Kā nāk vasara, tā sākas runas par skolēnu nodarbināšanu. Gudri tiek spriests par jaunās paaudzes darbaudzināšanu, meklēti uzņēmumi, kur brīvlaikā skolēni varētu piepelnīties. Pieļauju, ka viss ir daudzmaz kārtībā pie privātuzņēmējiem — ja viņi tīņus pieņem darbā, tad arī prasa no viņiem reālu darbu, un galu galā jaunietis saprot, ka alga ir jānopelna. Jānopelna!
Vēl pirms Jāņiem, 15. jūnijā, Valmieras nomalē, kur jau devīto gadu atrodas Baltijas valstīs vienīgā AGA gaisa gāzu sadales rūpnīca, notika visai komplicēti celtniecības un montāžas darbi. Šeit pašmāju būvfirmas Grods celtnieki nolika vietā un nostiprināja ražotnes gatavās produkcijas kārtējo rezervuāru.
Nesen gadījās nedēļu pavadīt zviedru zemē. Viens no interesantākajiem vērojumiem bija šīs zemes iedzīvotāju attieksme pret sadzīves atkritumiem. Pat lielveikalos katra miskaste ir ar trim nodalījumiem — pārtikas atkritumiem, plastmasai un pārējiem atkritumiem, tostarp stikla tarai. Šāda atkritumu šķirošana būtiski atvieglo to vēlāku apstrādi un pārstrādi.
Viņš ir vecākais no trim Rencēnu brāļiem Ķibermaņiem. Savos 27 gados paguvis gan nopietni pasportot (Murjāņu sporta ģimnāzijā daudzcīņā), gan augstāko izglītību Ventspilī iegūt. Kopš 20. janvāra JĀNIS ĶIBERMANIS ir Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Pirmsjāņu piektdienā vairāk runājam par darba ikdienu jaunajā amatā aizvadītajos pirmajos piecos mēnešos, neaizmirstam arī par Jāņa lielo hobiju — medībām.
Kā jau savulaik Burtnieks ziņoja, šogad tika atjaunota tradīcija godināt novada labākos un veiksmīgākos biznesa ļaudis. Konkursa Burtnieku novada uzņēmēju gada balva mērķis ir godināt novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Burtnieku novadā, un veicināt Burtnieku novada uzņēmēju atpazīstamību, plašsaziņas līdzekļos popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus.
SIA Valmiermuižas pils zirgi un poniju meitene Zitiņa pārvākušies uz jaunu mājvietu — Valmiermuižas stalli. Šis zirgu miteklis atrodas krietni tuvāk dzīvnieku darba vietai — Valmiermuižas pils parkam, kur gan lieli, gan mazi izjādēs zirga mugurā var baudīt dabas tuvumu un lauku mieru. Ikviens interesents, kurš vēlas ko vairāk uzzināt par zirgu audzēšanu un kopšanu, tagad var doties apciemot Rufinas Jurašas un viņas palīgu aprūpētos zirgus viņu jaunajā mājvietā, turpat staļļa apkārtnē var pat pikniku sarīkot!
16. jūnija vakarpusē uz Burtnieku no Kurzemes atceļoja pirmā līdacēnu krava — papildinājums ezerā esošajam plēsīgo zivju krājumam. Interesanti, ka šoreiz iepirkuma konkursā uzvarējuši tālumnieki — SIA Dāmas zivju audzētava Liepājas pusē, ar kuru Burtnieku novada pašvaldība noslēgusi līgumu par 30 tūkstošu ataudzētu vienvasaras līdaku mazuļu piegādi. Jāuzsver, ka šīs zivtiņas iegādās Valsts zivju fonda līdzfinansētā projekta Burtnieku novada Burtnieka ezera zivju resursu papildināšana ietvaros.
Svētdienā pirms Jāņiem dievkalpojums Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā bija īpašs. Kad prāvests Arnis Bušs bija pabeidzis visus tādās reizēs veicamos darbus, pienāca laiks galvenajam tās dienas notikumam — baznīcas torņa renovācijas svinīgajam noslēgumam. Tajā kopā ar draudzes ļaudīm piedalījās arī Valmieras mērs Jānis Baiks un projekta realizācijā savu roku pielikušie vīri un sievas. Līdz pilnībai tornim vēl trūkst tikai gaiļa, kas arīdzan renovācijas darbu gaitā tika demontēts, tagad restaurēts un pošas atbildīgajam apzeltīšanas procesam, pēc kura atgriezīsies savā ierastajā vietā.