Valmierā jau laikus tiek domāts, kā pilsētas centralizētajā siltumapgādē pāriet no dabas gāzes darbinātām koģenerācijas stacijām, kas ražo gan siltumu, gan elektroenerģiju, uz šķeldas apkures katliem. Patlaban pilnā sparā turpinās jau pagājušajā gadā uzsāktie darbi Dzelzceļa ielā 7, kur pamazām, realizējot Valmieras enerģijas projektu, aprises iegūst jaunā katlumāja ar 5 megavatu jaudu un arī šķeldas krātuve.
Kopš pērnā gada 1. oktobra Latvijā spēkā jauns Būvniecības likums. Tas nebūt nav dokuments uz dažām, varbūt pat pārdesmit lapām, bet kopā ar visiem pārējiem saistošajiem noteikumiem aizņem vairākus centimetrus biezus ātršuvēju vākus. Kā atzīst Valmieras pilsētas Būvvaldes galvenais būvinspektors un sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvinženieru savienība valdes loceklis JURIS MELLĒNS, tā pamatīgi ar visu šo dokumentāciju varbūt visi ieinteresētie būšot iepazinušies tikai tagad, tāpēc 2015. gada janvāris ir īstais laiks, kad plašāk parunāt par jaunā likuma niansēm.
Statistika noteikti apliecinās aksiomu — starp makšķerniekiem dāmas ir izteiktā mazākumā. Toties tās, kuras ķer zivis, to dara pavisam nopietni. Arī KRISTĪNE RADZIŠEVSKA. Gan jau kāds viņu būs saticis pie ūdeņiem tepat Latvijā, savukārt tie, kas regulāri bauda krievu valodā raidošā izklaides TV kanāla Ohota i ribalka aizraujošos copes ekspedīciju sižetus, būs šarmanto tumšmati, kura krieviski runā ar latvisku akcentu, pamanījuši spiningojam vienā laivā ar daudzu raidījumu veidotāju Staņislavu Radziševski. Tāda internacionāla copmaņu ģimenīte, kas reizumis dzīvo katrs savā valstī, tomēr biežāk laikam tomēr Kristīnes dzimtajā Latvijā. Kad sastopu savu novadnieci Vecates laivu bāzē, īsti ziemīgā oktobra pēcpusdienā braucam krastā ar tikai vienu mēra līdaciņu laivā, skaidrs, ka viņai no nelielas sarunas izsprukt neizdosies!
Čaklā rokdarbniece no Burtniekiem SKAIDRA MIZA ar saviem lieliskajiem izšuvumiem Liesmas lasītājiem gluži sveša nav. Sirmā kundze ar savām rokām un izdomu prot radīt mazus brīnumus no pavisam vienkāršiem izejmateriāliem, pat tādiem, kuri dažam labam jau šķituši pavisam nevērtīgi esam. Arī šis mazais pastāstiņš — vēl no tikšanās reizes ar darbīgo burtniecieti pērnajā septembrī redakcijā — par to, kā Skaidras kundze atrod, izdomā un izdara.
Trešdien mūsu basketbolisti turpināja panākumu sēriju BBL turnīrā, savā laukumā apspēlējot ļoti labi nokomplektēto Paņevežas Lietkabeli ar ilggadējo Lietuvas izlases vīru Daiņu Šalengu priekšgalā.
Laimīgu Jauno gadu, mani uzticamie Rūcamlapas fani, lai jums visiem tehniskā kārtībā un ziemas apstākļiem gatavi auto un arī allaž izbraucami ceļi!
Liesma Linarda Laicena ielā, kur jau kopš neatminamiem laikiem ir Valmieras mēbeļnieku ražotne, paviesojās vēl decembrī. Tādā zīmīgā laikā, kad uzņēmuma vadītājs ARTIS PETROVICS savu līdzšinējo amata nosaukumu SIA Valmieras mēbeles ražošanas direktors kopš 1. decembra nomainījis uz jaunu — SIA Daiļrade koks Valmieras ražotnes izpilddirektors.
Latvijā vieni viņu sauc par altruistisku intelektuāli, otri joprojām sajūsminās, redzot viņu kādā TV humoram līdzīgā šovā Valstī viss ir kārtībā, vēl trešie, arī es, atceras to ņipro Valmieras Viestura vidusskolas absolventu un Elmāra Volkoviča jauno futbolistu komandas ne to sliktāko bumbotāju, kurš, pošoties lielajai dzīvei, uz mirkli no mūžības bija piestājis Liesmas redakcijā, šad un tad savus nestandarta tekstus parakstot ar pseidonīmu Vilibalc. Viņš tagad ir ZUARGUSS alias VIESTURS DŪLE, un man ir liels prieks satikt kādreizējo kolēģi, kurš, noklausījies šo preambulu par sevi, uzslavē, ka man joprojām labi rakstoties.
Ir gandrīz jau pagājis 2014. gads. Tas nav bijis vienkāršs tiem ļaudīm, kuri gādā par valsts galveno funkciju — no budžeta dažādos veidos rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Atkārtošu aksiomu: vispirms ir uzņēmējs ar savu biznesu — ražošanu, tirgošanu vai pakalpojumu sniegšanu, tikai pēc tam nāk tās lietas, kurām tiek tērēta uzņēmēju sapelnītā un pēc tam dažādos nodokļos valstij samaksātā nauda. Var strīdēties par to, cik godprātīgi katrs maksā nodokļus Latvijā, taču tas nemaina šo lietu kārtību — vispirms nopelnīt, tikai pēc tam tērēt.
Kad pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā piesēžam intervijai, Burtnieku novada domes jaunais vecais priekšsēdis KĀRLIS SEDVALDS atceras, ka aci pret aci esam runājušies tālajā 2007. gadā, kad viņš vēl bija Rencēnu pagastvecis, kurš varēja palepoties ar tikko uzbūvēto Rencēnu pamatskolas sporta zāli.
Kā jau katru gadu, arī šoreiz Burtnieka foto acs mēģinājusi būt klāt galvenajos novada notikumos. Protams, pieturas punktu izvēle ir pavisam subjektīva, varbūt kāds notikums vai, vēl trakāk, persona jutīsies nepelnīti aiz kadra palikuši, varbūt kāds nemaz nav gribējis rampas ugunīs trāpīt... Katrā ziņā aizejošais 2014. gads Burtnieku novadā bijis raibs visādā ziņā, un tas jau nemaz nav slikti, jo cilvēkiem interesanti tādā vietā dzīvot. Sirsnīgus Ziemassvētkus un saticīgu, veselīgu Jauno 2015. gadu!
Valmierā šodien ir ļoti daudzas sakoptas vietas, kuras ar lepnumu varam rādīt ciemiņiem. Ielas asfaltā, trotuāri un gājēju celiņi bruģī, jaunas celtās un prasmīgi rekonstruētas ēkas gandrīz vai katru var sūtīt uz kādu valsts mēroga skati, savukārt daudzdzīvokļu siltinātās košās fasādes priecē katru vērotāju.
Šoreiz parunāsim par Latvijas Gada auto 2015 pretendentu, kas dažādu objektīvu apstākļu dēļ noteikti nevarēja pretendēt uz pašiem galvenajiem lauriem, tomēr bija itin sparīgs kandidāts, piemēram, uz labākā mazauto titulu. Jo labi zināma japāņu zīmola ar tam piemītošu tehnisko uzticamību un kvalitāti, taču dikti jau knaps izmēru ziņā, kas pluss tikai auto noparkošanai lielpilsētā ielas malā, tāds ir mazās klases kareivis Toyota Aygo. Kā pajoko ekipāžas kolēģis Māris — rausītis uz riteņiem.
Sveicināti rudenīgajā ziemā!
Tā nu sagadījies, ka 2014. gada decembra Liesmas pielikums Valmierietis trāpījis uz pirmskara tāda paša nosaukuma avīzīti tieši pirms 77 gadiem, arī decembrī. Nu tad paraudzīsim, kas ļaužu prātos un darbos bijis Valmierieša 433. numurā un vēl dažos turpmākajos apkārt 1937. un 1938. gadu mijai.
Aizvadītais gads pietiekoši rosīgs Valmierā bijis individuālajiem būvētājiem. Ir tapušas gan jaunas mājas, gan līdz galam pabeigtas jau ilgāku laiku stāvējušas ilgbūves, gan — lielākoties pēc īpašnieku maiņas — nopietnu rekonstrukciju piedzīvojušas jau pasen celtas privātmājas. Valmierietī šoreiz nerunāsim par skaitļiem, bet gan par ekspluatācijā nodotām privātmājām, kuras kaut kādā veidā tomēr izceļas starp pārējām. Protams, arī viedoklis, ar kuru dalās Valmieras būvvaldes galvenais būvinspektors Juris Mellēns, ir subjektīvs, tomēr Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekļa, nozares profesionāļa teiktajā vērts ieklausīties.
Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes ēka Tērbatas ielā ir infrastruktūras attīstības projekts, kas noslēdzas šogad decembrī. Viss projekts — būvniecība plus aprīkojuma iegāde, daloties apmēram puse uz pusi, — izmaksājusi 2,6 miljonus eiro. Rektors Gatis Krūmiņš, izrādot jauno ēku, piekrīt Valmieras būvvaldes galvenajam būvinspektoram Jurim Mellēnam, kurš šo būvfirmas Renesanse veikumu novērtējis kā vienu no pēdējā laikā labākajām celtnieku ekspluatācijā nododamajām sabiedriskajām celtnēm pilsētā.
Jā, te ir ko padomāt... Šīs sezonas sākums Aldaris LBL čempionātā mūsējiem izvērties, manuprāt, par pašu skumīgāko visā komandas pastāvēšanas vēsturē. Protams, ir bijušas neveiksmju sērijas arī iepriekš, kad Valmiera ar apskaužamu konsekvenci dāvājusi pa uzvarai arī tabulas pastarīšiem, taču tik tālu pašmāju virslīgas astē gan vēl valmierieši nav vilkušies nekad! Cerības uz panākumu sestdien Saldū viesa gan komandas papildinājums, gan trešdien gūtā kārtējā uzvara savā laukumā BBL turnīrā, taču viss sanāca pēc jau daudzos LBL mačos šosezon Valmieras rādītā scenārija, kad beigās uzvaras karogs tika pretiniekam.
Kaufmaņus, veselu dinastiju nu jau trijās paaudzēs, Valmieras basketbolā pazīst un cienī gan kā trenerus, gan kā spēlētājus. No viņu vidus arī ALVILS KAUFMANIS, jauno basketbolistu un sporta kluba Valmiera dāmu komandas treneris. Šis rudens viņa mūžā bija piecdesmitais, apaļais, tāpēc īstais brīdis nelielam rezumējumam. Tīri vai trenera jubilejai par godu šogad viņa trenētie Valmieras sportskolnieki Latvijas Jaunatnes basketbola līgā izkapājuši zeltu starp U-15 grupas vienaudžiem, bet Jaunajā Sieviešu basketbola līgā Alvila vadītajām valmierietēm atkal bronza!
Pagājušajās Vīru lietās ar latvieti Uldi pavisam smalki izķidājām dažādu koka sadzīves priekšmetu, lielāku un mazāku mēbeļu, pat transporta līdzekļu restaurāciju un atgriešanu apritē. Iespējams, dažam noderēja kāda Vīnkalnu saimnieka recepte, vēl kāds varbūt ar pavisam citādām acīm vēlreiz pārlūkoja to, kas apputējis un, iespējams, nedaudz salauzts vai kā citādi laika zoba apskādēts, līdz šim gulējis aizmirstībā vecajā klētiņā laukos. Cik zinu, viena kundzīte bija savā saimniecībā atradusi Ulda rādītajai tirgus tačkai līdzīgu stumjamo, ceru, ka tur sanāca abpusēji izdevīgs līkops.
Šoreiz noteikti tās ir labās — mūsējie šosezon BBL mačos savā laukumā vēl nav zaudējuši! Trešdienas spēle B grupā tika gaidīta īpaši vairāku iemeslu dēļ. Pretinieki no Prienai pilsētas Lietuvā bija pieveikti viesos, pie tam Valmierā spēlēt bija ieradušies komandai finansiāli ļoti grūtā brīdī. Savukārt mājiniekiem ļoti prasījās pozitīvas emocijas pēc kārtējā pēriena LBL ieskaitē, tāpēc steidzami bija veiktas dažas izmaiņas sastāvā. Aizsūtot mājās pārbaudes laiku neizturējušo amerikāni Bo Spenseru, valmierieši burtiski spēles dienā papildināja komandu ar diviem labiem spēlētājiem — Lietuvas čempionu Žalgira sastāvā un visu leišu jaunatnes izlašu dalībnieku saspēles vadītāja postenī Vīteni Čižausku (22 gadi, 188 cm), kurš nupat vēl nēsāja Valmieras konkurenta BBL B grupā Lietkabelis formu, un iespaidīgu šokolādes puisi no ASV Semu Doveru (24 gadi, 206 cm, 113 kg), kurš sezonu bija sācis Francijas ProA līgas klubā Boulogne. Abi Valmieras jaunieguvumi sevi labi parādīja jau pirmajā spēlē.