Apmēram tā cilvēciski saprotamos apzīmējumos varētu vērtēt situāciju ar megaprojekta (plānoti 870 km: Igaunijā – 213 km, Latvijā – 265 km, Lietuvā – 392 km) Rail Baltica realizāciju. Kā liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu, tostarp Latvijas Valsts kontroles, īstenotā projekta situācijas izpēte, starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta ieviešanai Baltijā šobrīd ir 10 līdz 19 miljardu eiro budžeta deficīts.
2. jūnijā Strenču apvienības Sedas pilsētas stadionā notika vietējās kopienas lielāks kopā būšanas pasākums ģimenēm – Bērnu svētki: Droši iesoļo vasarā.
5. jūnijā Rīgā svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests sveica Zaļās izcilības balvas laureātus no visas Latvijas – uzņēmumus un sadarbības partnerus, kas izcēlušies ar spēju visaugstākajā līmenī ievērot vides prasības un pēc pašu iniciatīvas rīkojušies, lai samazinātu savas darbības ietekmi uz vidi. Reģionālais atkritumu apsaimniekotājs SIA ZAAO saņēma augstāko novērtējumu nominācijā Zaļā izcilības balva atkritumu apsaimniekošanā par vides mērķu īstenošanu šajā jomā. Uzņēmumu ZAAO balvai bija izvirzījusi Valmieras novada pašvaldība.
Nule aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc pilnas programmas pirmsvēlēšanu batālijās tika apspēlēts tā sauktais Zaļais kurss, pie tam kaislības un argumentācija gluži kā amerikāņu kalniņos lēkāja no pilnīga fetiša mazizglītoto klimata sargāšanas aktīvisti zviedrieti Grētu Tunbergu sen pāraugušu kundžu un kungu izpildījumā līdz pat zaļo halucināciju piesaukšanai, un arī šī atsauce nebija gluži no zila gaisa grābta...
Kad mūsu pašu valstiņā atkal samilzusi kārtējā problēma, visbiežāk tiek nospriests veikt pietiekami skrupulozu un, protams, finansiāli sālītu pētījumu, bieži vien pasūtot to ārzemju kompānijām.
Valmierieši pirmie uzsākuši zemas īres maksas dzīvojamo māju būvniecību, izmantojot valsts atbalsta programmu.
Lai nodrošinātu investīcijām un komercdarbības veidošanai pievilcīgas vides pieejamību un sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, Valmieras novadā tiek attīstītas industriālās teritorijas, kuru aktivitātēm būs veltīts tradicionālais pasākums Pēcpusdiena ar mēru piektdien, 31. maijā.
Kā liecina SIA Depozīta Iepakojuma Operators pērn veiktā pētījuma rezultāti, lielākā daļa jeb 72% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka depozīta sistēmas izmantošana ir kļuvusi par viņu ikdienas paradumu.
Tā garākā intervijā Liesmai tieši pirms nedēļas smēja kempinga Ezerpriedes saimniece ZANE JĒGERE. Copmaņu tik ļoti gaidītais maijs sirmajā Burtniekā gandrīz jau cauri, tāpēc runājam par zivīm, šodienu, rītdienu un arī ieskatāmies kempinga Zanes laika vēsturē.
Valmieras regbija klubs Fēnikss Latvijas čempionāta regbijā-7 otrajā posmā, kas notika 18. maijā Baldonē, ieguva sesto vietu.
Ja tā filosofiski šo jautājumu mēģinām atbildēt, tad loģiskākais spriedums būtu – kādā caurumā... Iespējams, tieši tā šodien var raksturot situāciju, kāda izveidojusies Valmierā virs slūžām pie tiltiņa uz Beātes ielas.
SIA ZAAO 2024. gada kārtējā dalībnieku sapulcē, kas 10. maijā notika Dabas un tehnoloģiju parkā URDA, tika apstiprināti nozīmīgi lēmumi, kas ietekmēs uzņēmuma nākotnes darbību. Tā būs uzņēmuma reorganizācija. Tāpat tika apstiprināta uzņēmuma 2023. gada peļņas sadale.
12. maijā Brenguļu autotrasē norisinājās Latvijas autokrosa čempionāta un kausa atklāšanas sacensības.
Šis laiks Latvijā nav vienkāršs. Iespējams, ka uz mūsu valsts kopējā naudas maka biezumu kādu iespaidu atstāj arī Krievijas militārā agresija Ukrainā, taču vairāk, manuprāt, tās ir sekas mūsu pašu saimniekošanai savā valstī.
Strenču apvienībā līdz šim vairāk rakstīts par pašu galvaspilsētu, gana daudz arī par Sedu un Jērcēniem.
Sestdienas rīts mūspusē bija pavasarīgi saulains, tomēr ar gana asu vēju. Taču tas netraucēja motociklistiem no tuvienes un tālienes – gan pa vienam, gan lielākās un mazākās grupās – doties Vidzemes industriālās galvaspilsētas Valmieras virzienā.
Šoreiz atkal par Dakaras ralliju (ilgus gadus arī rallijs Parīze – Dakara) jeb bezceļu rallijreidu, kas pirmoreiz norūca tālajā 1979. gadā.
Jau labu laiku braucēji ar elektroskrejriteņiem ir samērā liela satiksmes dalībnieku daļa mūsu ikdienā.
Pēdējo gadu un pat nedēļu laikā ekonomikai neklājas viegli, bet inflācijas līmenis pārsniedz saprāta robežas.
Alus darītava Valmiermuižas alus pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 tūkstoši eiro. Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš. Tas panākts ar 111 darbinieku kuplu saimi, nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.