Ja «Ozolos» narcises slēptu, tad tās ziedētu aiz saimniecības ēkām, bet šajās mājās ar pavasara ziedu krāšņumu lepojas. Braucot pa Smiltenes šoseju, tikai mirkli aiz pilsētas lielajiem apļiem ir rinda pie rindas šī pavasara smaržīgā krāšņuma.
Džimbas drošības soļu programmai ir jābūt ikvienā izglītības iestādē, – saka ne tikai tie, kas skoliņas iespējas reklamē, bet arī mācību iestādes, kas tajā regulāri piedalās.
Par godu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei muzeja sētas atdzīvojās pasākumā «Viena diena mūsmājās». Vienlaikus muzeja teritorijā darbojās ap 850 amatierteātru un folkloras kopu dalībnieku, tai skaitā – jauktais koris «Trikāta».
Gadi nav šķērslis aktīvai dzīvošanai, to pierāda deviņdesmitgadniece, valmieriete LAIMA ĀBOLIŅA. Viņa dzied, vingro, brauc ekskursijās, iet pirtī un daudz joko.
Jaunas mājas un iespējas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un citiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina arī Smiltenē.
Šodien ir Ģimenes diena, un ziņu avoti vēsta, ka pirms vairāk nekā 30 gadiem to kā starptautiskus svētkus definējusi ANO Ģenerālā Asambleja.
4. maijā Valmierā finišēja tradicionālā skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera dalībnieki. Toms Komass otro reizi laboja trases rekordu, bet ultragaro distanču skrējēja Diāna Džaviza laboja Latvijas rekordu 100 km vieglatlētikas disciplīnā.
Svētdien svinēsim Mātes dienu. Pa kūkai, bučai un puķu pušķim sniegsim cilvēkam, kurš reiz mums dāvājis dzīvību. Un būsim kopā – pie svētku galda, pļavā, sazinoties, domās vai atmiņās.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā ir nosvinēti tradicionālie «Karoga svētki».
Brīvība ir iespēja un vērtība. Brīvība ir tad, kad domas, sarunas un cilvēki ir brīvi un visi ceļi ir vaļā. Rīt atzīmējam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Aizvadītajā nedēļā, Olimpiskajā dienā, atklāja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra sporta zāli, kas īpaši pielāgota bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām.
Valmieras teātra aktieris AIGARS APINIS ir dzimis gadumijā. Liktos, ka tas tāds svārstīgs laiks, kad jāstāv ar katru kāju savā laivā, bet Aigaru šī sajūta nešūpo.
Krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu, un lielā daļā šo skolu krievu valoda ir arī vienīgā alternatīva, ko bērnam mācīties, kad ceturtajā klasē otras svešvalodas apguve jānodrošina.
Valmierā jau 17. reizi satikās bērni un jaunieši no visas Latvijas, kam patīk teātri ne vien skatīties, bet to arī spēlēt.
Senioru deju kopas no Valmierai tuviem un tāliem novadiem satikās pavasara deju koncertā «Aprīļa vējos».
Pirms laika jau rakstīju, ka Latvijā ražotā porcelāna pasaule ir īpaša.
Eiropas Parlamenta Jauno vēstnieku skolas dalībnieki aprīļa sākumu pavadīja Strasbūrā, lai piedalītos diskusijās, satiktu aizrautīgus jauniešus no dažādām valstīm.
Pasakas ir īsākas vai garākas. Tām vienmēr ir galvenie tēli un viņos aizrautība. Šādās līdzībās var turpināt runāt ne vien par pasakām, bet arī «Pasaciņu».
Iedomājieties, ka ir 1804. gads. Salisburga. Nevajag iztēloties pat laiku, bet sajūtu. Tur Salaca, muiža un līdzās tās kompleksam ir saslieti linu statiņi. Tāda fotogrāfija, drīzāk jau palielināts divu gadsimtu sens ikdienas dzīves attēls ir saglabāts Mazsalacas muzejā. Muzejā, kas aizņem šīs pašas Salisburgas pils pirmo stāvu.
Valmieras pagasta bibliotēkā ceturtdienu pēcpusdienas ir atvēlētas sarunām un labu darbu darīšanai. Kopš aprīļa un līdz rudenim rokdarbus protošas un Ukrainu mīlošas sievietes reizi nedēļā būs kopā, lai adītu un labām iniciatīvām uzrunātu kopienu.