Ilze Kalniņa

Bēgļiem būtu darbs laukos un bērniem vieta skolās

Kamēr valsts vadībā esošie piekrīt vienam bēgļu skaitam un iebilst pret lielāku, pašvaldībās spriež, ka agri vai vēlu, bet bēgļu plūsma būs arī Latvijas realitāte. «Liesma» jau iepriekš vairākiem novadu vadītājiem jautājusi: vai mazajās pašvaldībās ir diskusijas bēgļu lietās? Pašvaldību vadītājiem bija atšķirīgi viedokļi, savējo pauda arī Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sandris Brālēns, uzsverot: «Ir jāapsteidz notikumi un jāvienojas, kā rīkoties, lai izmantotu šos cilvēkus mūsu valsts labā, lai viņu uzņemšana nestu kādu labumu. Beverīnas novadā par šo jautājumu vēl neesam runājuši, bet domāju, ka tas nebūs kategorisks nē.»

Septembra otrajā svētdienā Latvijā atzīmē Tēva dienu

Tā kļūst par labu tradīciju, jo vairākos pasākumos arī šīs nedēļas nogalē tiek pulcinātas kopā ģimenes. Ne tikai mammas, arī tēti atzīst, ka visvairāk ikdienā pietrūkst laika, ko veltīt otram, un  brīvo brīžu, ko pabūt kopā ar bērniem. Rīti, īsas brokastis, satikšanās pēc garas darba dienas un brīvdienas ir laimīgie brīži.

Audžuģimeņu Latvijā joprojām trūkst, arī Vidzemē

Roberts ir viens no daudzajiem, skaits ir mainīgs, bet stāsts ir par tūkstošiem bērnu, kas Latvijā paliek un aug bez savu vecāku gādības. Roberts dzimis un audzis sešu bērnu ģimenē, bet tā nu sanācis, ka neviens no viņiem pašu vecākiem nav bijis vajadzīgs. Roberta brāļi un māsas tāpat kā viņš dzīvo audžuģimenē. Viņi ir sadalīti pa vairākām audžuģimenēm. 13 gadus vecais puika spriež, ka beidzot viņam ir ļoti paveicies. Beidzot nozīmē — labu dzīvi pēdējo trīs gadu garumā. Puika bildis: «Kā Sarmīti satiku, tā sajutu, ka viņa ir mana īstā mamma.» Arī Sarmīte, kura kopā ar vīru Valdi reiz lēmuši, ka jāiegūst audžuģimenes statuss, lai palīdzētu kādam bez vecāku rūpēm un mīlestības palikušam bērnam Latvijā, tagad saka — esam satikušies uz mūžu. Viņiem ir pieaugušas meitas, mazbērni un mazais Robis.

Koklei piemīt neierobežotas un neatklātas iespējas

Mazsalaciete IEVA VEIDE no savas koncertkokles izvilina džeza, flamenko ritmus, izspēlē pašas komponētos skaņdarbus. Latviešu tautas instruments ļaujas ķīniešu mūzikas skaņkārtām, franču mūzikas romantikai.

Vidzemes Rehabilitācijas centra (VRC) speciālisti iesaistījās Fizioterapijas dienas norisē.

VRC speciālisti devās uz skolām, darba kolektīviem, rādīja un stāstīja, kā samērā vienkāršu vingrojumu izpilde uzlabo pašsajūtu. Tāpat mudināja izprast, cik nozīmīgi ir laikus meklēt fizioterapeita padomu, apmeklēt konsultācijas, lai neiedzīvotos nopietnākās veselības problēmās.