Valmieras novadā patvērumu raduši vairāk nekā 500 Ukrainas kara bēgļu. Liela daļa no viņiem ir bērni. Vasaras darbi: pastiprināta latviešu valodas apguve, lai vieglāks jaunais mācību gads, un risināt ilgstošas izmitināšanas jautājumus.
Patlaban pašvaldībai katru dienu ir daudz un jauni pārsteigumi par dažādiem Ministru kabineta lēmumiem, kas tiek pielemti. Tai skaitā, kā mēs zinām, otrdien, 13. oktobrī, tika pieņemti ļoti daudzi ierobežojumi, kas saistīti gan ar interešu izglītību, gan ar daudzām citām niansēm, ko šodien mēs skatāmies.
Valmieras pilsētas pašvaldība ir SIA VTU Valmiera lielākais akcionārs. Neapšaubāmi ir tas, ka šis ir uzņēmums, ar kuru mēs allaž esam lepojušies, kurš ir vienmēr bijis starp labākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā.
Nezinu, vai šobrīd politiķi Rīgā saprot, ka dzīvokļu nepietiekamība ir ļoti nopietna problēma, kas pie mums pienāks pēc pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem.
2019. gads bijis darbīgs. Īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tika pabeigta Rietumu industriālā maģistrāle. Tā nodrošina Valmieras industriālo teritoriju savstarpēju sasaisti, kā arī savienojumu ar starptautisko autoceļu tīklu TEN-T, kas ir būtiski arī uzņēmējiem. Turklāt liels ieguvums ir Rīgas ielas atslogošana, kas uzlabos dzīves vidi valmieriešiem, gan domājot no ekoloģiskā viedokļa, gan arī par drošību, jo līdz šim no Rīgas puses iebraukšana Valmierā bija tikai pa vienu ielu.
Galvenais, kas cilvēkus motivē mainīt dzīvesvietu, tostarp atgriezties dzimtenē, ir darba iespējas. Tas attiecas gan uz migrāciju Latvijas robežās, gan motivāciju atgriezties Latvijā šobrīd ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Savukārt cilvēkiem ar ģimeni papildu darba iespējām būtiski faktori ir arī drošība, stabilitāte un dzīves kvalitāte.
Nekad neesmu slēpis, ka Valmiera var vairāk. Vienkārši, skatoties tīri fiziski, cik Latvija jau tagad sadrumstalota, nu, nav mums vajadzīgs, lai Latviju pārvaldītu 119 pārvaldes! Lai mēs kaut kādā veidā konkurētu ar tiem pašiem igauņiem, lietuviešiem un visiem pārējiem, mēs esam par daudz sašķaidīti... Es no savas puses īpaši redzu to, ka mums ir ļoti izteikti liels darbaspēka deficīts. Mēs cīnāmies par vieniem un tiem pašiem projektu rakstītājiem, projektētājiem, attīstības un būvniecības speciālistiem, katrs mēģinām kaut ko pārpirkt... Bet faktiski, skatoties no tā pakalpojumu apjoma, kas ir, ja koncentrētu jaudas, būtu iespēja iegūt ļoti lielu ekonomiju, faktiski piesaistīt labākos speciālistus un šīs teritorijas attīstīt.
Mūsu tautieši aiz okeāna ļoti daudz informācijas par to, kas notiek Latvijā, gūst no tā, kas ir izlasāms. Diemžēl jāteic, ka tas viņiem par Latviju pieejamais un izlasāmais ne vienmēr ir tik pozitīvs... Nesen, maija sākumā ciemojoties Amerikas Savienotajās Valstīs un Denverā piedaloties vispirms Amerikas latviešu ekonomikas forumā Spotlight Latvia un pēc tam arī Amerikas Latviešu apvienības kārtējā kongresā, sanāca ļoti daudz runāties tieši ar Amerikas latviešiem, satiku arī valmieriešus, kuriem bija interese par daudzām lietām.
Ja runājam par Valmieras zīmola izstrādes samērā dārgo cenu, tad nevajag skatīties tikai pilsētas vizuālo identitāti, reizē ar to ir tapusi mārketinga stratēģija un vēl citas lietas. Ja salīdzinām ar citur notikušiem līdzīgiem procesiem, tad politiski ļoti pareizi rīkojās Liepāja, kas savu zīmolu – vēja aizpūstos burtus – veidoja četros posmos, kur bija sākotnējā izpēte, vizuālā identitāte, stratēģija un novērtējums. Tas viss kopā maksāja 80 tūkstošus eiro. Mēs visu salikām vienā iepirkumā – par 40 tūkstošiem eiro. Patlaban savu kopējo identitāti veido Smiltenes novads ar Beverīnas novadu, tur tēriņš būs ap 57 tūkstošiem eiro. Tiesa, viņi to dara par Eiropas naudu. Tas tā – vienkārši salīdzinājumam cenās. Mēs, Valmieras pašvaldība, kā vienmēr bijām godīgi, taisījām visu vienā iepirkumā, pilno paketi. Liepāja sadalīja četros iepirkumos, viņiem kopā tas izmaksāja 80 tūkstošus eiro.
Kāda bija Krišjāņa Kariņa valdības tapšanas virtuve? Pirmā lieta – šoreiz Saeimā iekļuva septiņas partijas. Protams, kā jau vienmēr visvairāk balsu ieguva Saskaņa, taču pārējās sešas bija tā sauktās latviskās partijas. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad kāda no šīm partijām bija ieguvusi stabilu vairākumu Saeimā un tāpēc ap sevi varēja visu veidot, šoreiz tā nebija – no sešnieka stabilu vairākumu 13. Saeimā neieguva neviena partija. Tieši tas sarežģīja valdības veidošanas procesu, jo šīs vēlēšanas bija zīmīgas ar vairāksolīšanu daudzām lietām, cilvēki arī vēlējās ieraudzīt jaunu politiku. Tas viss rezultējās ar to, ka šī jaunā politika ļoti sadalījās pa niansēm.
Valmiera patiešām ir ļoti laba vieta, kur cilvēki gatavi strādāt, uzņemties atbildību. Latvijā patlaban ir tā, ka faktiski par jebkuru iniciatīvu tu tiec sodīts. Spilgts piemērs ir tie paši īres nami Valmierā. Mēs redzam, ka tas patiešām ir nepieciešams pilsētas attīstībai, to jums jebkurš uzņēmējs pateiks! Visi, kuri atbrauc, sit mums pa plecu: baigie malači! Bet otrā dienā pārbaude klāt...
Sagaidot valsts simtgadi un svinot Latvijas neatkarības atjaunošanu, 4. maijā pl. 13 Valmierā, Vienības laukumā, tiks aizsākta jauna tradīcija — norisināsies Baltā galdauta svētki.
Šī gada nogale iezīmējusies ar divām valstij nozīmīgām aktualitātēm — budžeta apstiprināšanu un valdības krīzi, kas beidzot novedusi pie nepieciešamības pēc jaunas valdības. Nenoliedzami šie notikumi tieši vai netieši ietekmē arī, ja tā var teikt, Latvijas vienkāršos iedzīvotājus. Kāds ir Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja viedoklis par nākamās valdības prioritātēm?
Būtiskākā aktivitāte Valmieras pašvaldībā pašlaik saistīta ar pilsētas administratīvo robežu iespējamo maiņu. Jau janvārī sagatavots daudz tehniskās dokumentācijas, šajā aktivitātē esam iesaistījuši arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas vērtē šo ar pilsētas attīstības plānu cieši saistīto projektu.
Valmieras pašvaldība pašlaik strādā pie jaunā pilsētas attīstības plāna. Ir skaidrs, ka attīstība nav iespējama, neradot papildu darba vietas. Automatizācija, robotronika samazina strādājošo skaitu ražotnēs, tāpēc nepieciešami arvien jauni ražotāji. Nevar noliegt, ka Valmierā jau ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuru darbība arī jāstiprina, taču, ja vēlamies piesaistīt jaunas ražotnes, ieinteresēt uzņēmējus, kas varētu nodrošināt lielāku darba vietu skaitu, ieguldīt daudz lielākas investīcijas, nonākam pie problēmas, ka Valmierai ir ļoti ierobežota teritorija. Pašvaldībai patiesībā ir tikai viens, piecus hektārus liels, uzņēmējdarbībai piemērots zemes gabals. Pārējie varētu ieinteresēt tikai pavisam nelielu ražotņu attīstītājus. Ir, protams, brīvas privātās teritorijas, taču nevaram būt pilnībā pārliecināti par to īpašnieku plāniem. Jārēķinās arī, ka ģeopolitiskā situācija jebkurā brīdī var kardināli mainīties, tāpēc pašvaldība uzskata, ka jāpaļaujas uz savām iespējām.
Korporācijas «GazEnergoStroi» iesniegtais projekts bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijas attīstībai neguva atbalstu Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā, ES fondu programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai». Investors bija plānojis ieguldīt ievērojamus savus finanšu līdzekļus, kā arī gūt LIAA atbalstu projektam aptuveni 1,4 miljonu eiro apmērā.
Šis gads vispār tāds savāds, jo vairāki iepriekšējās — Valda Dombrovska — valdības ministri nav izdarījuši savus mājas darbus kā pienākas, tāpēc arī Eiropas naudas gandrīz ne pie viena nenonāk. Tagad ir būtiskas lietas, kas jāprecizē, jāsakārto nākamajam plānošanas periodam, jo Eiropas fondu naudas tagad būs pieejamas tikai no nākamā gada pavasara. Viss, kas saistīts ar uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību, kas būs tīrais finansējums pašvaldībām — tas būs 2015. gada pavasarī. Šogad, kā pagaidām izskatās, nebūs nekā. Var teikt, ka ministrijas bija pastrādājušas, lai jau šogad varētu sākt tērēt valsts budžeta naudu, ko pēc tam Eiropa atmaksātu. Te nu katrai ministrijai bija jānosaka stratēģiskais mērķis un tas jāapstiprina Briselē.