Sagaidot starptautisko Muzeju nakti, vakar, starptautiskajā Muzeju dienā, kas Valmierā tiek atzīmēta četrdesmito reizi, Valmieras muzeja Izstāžu nama 2. stāva zālē tika atklāta izstāde Kods: Pārgauja. Vēsture. Notikumi. Cilvēki. Tā būs apskatāma līdz pat 9. jūlijam.
Ja pēc Aminatas 6. vietas aizpērn un Justa 15. vietas pagājušajā gadā varēja padomāt, ka Latvijas popmūziķiem pēc ieilgušas neveiksmju sērijas atkal izdevies atkost Eirovīzijas dziesmu konkursa kodu, tad Triānas parka pēdējā vieta savā pusfinālā visu atkal nolika vecajās sliedēs.
Katrai Latvijas skolai pēc noteikta laika perioda jāveic akreditācija. Nupat šis process noslēdzies sociālās korekcijas izglītības iestādē (SKII) Naukšēni. Par tā gaitu stāsta SKII Naukšēni direktora vietniece mācību darbā LIGITA CERIŅA:
«4. maijā visā Latvijā par godu nākamgad gaidāmajai valsts simtgadei norisinājās akcija Apskauj Latviju!, kuras ietvaros novados, kuri robežojas ar kaimiņvalstīm, tika stādīti ozoli,» stāstījumu par vienu no svētku notikumiem uzsāka Naukšēnu novada kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Citos punktos tika stādīti trīs ozoli, mums — viens, un tas kuplos pie kultūras nama, kur jau kaimiņos aug daži ozoli, daži bērzi, dažas priedes, kur ir vēl brīva vieta un kur šis ozols mums visu laiku būs acu priekšā un mēs viņu varēsim uzraudzīt. Es uzskatu, kas šis noteikti ir īpašs ozols, kuru stādīt uzticējām Dainim Ozolam — gan tāpēc, ka viņam tāds uzvārds, gan tāpēc, ka Dainis šajā ziņā ir ļoti zinošs un rūpējas, lai tam labāka augšana, — viņš ir ģeologs, viņš ir naukšēnietis un ārkārtīgi labs tētis saviem bērniem, kuri tiek audzināti par gudriem un gaišiem cilvēkiem, kas jau paspējuši daudzināt Naukšēnu vārdu pasaulē. 4. maijā pie mums pabija viesi no robežsardzes, ozola stādīšanas procesā ar stiprām dziesmām palīdzēja arī folkloras kopa Dzīne, bet rūpes par simtgades ozolu uzņēmās Naukšēnu jaunsargi ar Gati Ceriņu priekšgalā. Pēc tam nosvinējām arī baltā galdauta svētkus ar latviskiem kārumiem — maizīti, medu, speķi.»
Naukšēnu novada vidusskolas skolēni ARMANDS MIKUS SEIMANIS un DANIELS RUDZĪTIS nule kā atgriezušies no starptautiskām ugunsdzēsības sporta sacensībām Čehijā. Kamēr Daniels pozē pēdējā zvana dienas kopbildei, par savu pievēršanos šim sportam stāsta Armands Mikus:
«Pagājušais gads man bija pārsteiguma gads — kino kritiķes, kuras iepriekš par mani rakstīja ne diez ko labu, piepeši to pasludina par Streiča gadu, ceļ mani saulītē un izdod grāmatu par manām filmām,» uzrunājot klātesošos, trešdienas pēcpusdienā savas izstādes Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi atklāšanā Valmieras muzejā atzinās kinorežisors JĀNIS STREIČS, kas pērn atzīmēja 80 gadu jubileju. «Šī izstāde, ko redzat, arī ir rezultāts tam pārsteigumam. Bet, ja tā padomā par dzīvi, bez lielības varu teikt, ka esmu bijis daudzpusīgs — gan filmu skaita ziņā, gan esmu piedalījies visu filmu scenāriju radīšanā, ekranizēšanā, kā mākslinieks pie kostīmiem un dekorācijām, pat skaņu un muzikālo noformējumu esmu veicis, rakstījis dziesmu tekstus, pats esmu montējis — titros nav, bet visur esmu bijis klāt. Biju rokdarbnieks, tagadējais kino manā skatījumā zaudējis romantiku, tāpēc bez skumjām varu bez tā iztikt. Prieks par jaunajiem, kas mani neskauž un negaida, kad es ātrāk atstiepšu kājas.»
Otrdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centra kora zālē valdīja neierasta rosība — šeit notika topošā TV šova X faktors dalībnieku atlases pirmā kārta.
Ir pagājuši divi gadi kopš dziesminieces un gleznotājas AINAS BOŽAS autorvakara. Pa šo laiku tapušas jaunas dziesmas un jaunas gleznas, par kurām lai stāsta pati māksliniece:
«Pēc 2014. gada 4. maija Nacionālo bruņoto spēku parādes Valmierā domājām, kā turpināt iepazīstināt skolu jauniešus ar mums, ar tehniku, bruņojumu, uzdevumiem, tādējādi palīdzot viņiem karjeras plānošanā, un tā kopš 2015. gada maija rīkojam atvērto durvju dienu NBS atbalsta bāzē Kaugurmuiža,» tradīcijas pirmsākumus atceras Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants GVIDO BRENNERIS. «Šie pasākumi domāti pilsoņiem, kuri nedien Zemessardzē, lai viņus informētu par apmācību procesu, ikdienas nodarbībām un iespējām iestāties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā. Tā ir iespēja atnākt un redzēt klātienē, kur esam izvietoti, kā arī apskatīt vairāk tehnikas vienību nekā valsts svētku reizēs novembrī, kad ciemojamies skolās.
Lubānas novada Meirānu Kalpaka pamatskolā 29. aprīlī notika Jāņa Zābera piemiņai veltīts zēnu vokālistu konkurss Aiviekstes lakstīgalas 2017, kurā izcilus panākumus guva Valmieras Mūzikas skolas pārstāvji — jaunie solisti aizņēma visu goda pjedestālu, bet Laima Krumholce saņēma balvu nominācijā Labākā skolotāja, Līga Ivāne — kā Labākā koncertmeistare.
Kaut kur lasīju ieteikumu, ka zālienu izbradāšana esot pavisam vienkārši novēršama — vajagot tikai ļaut cilvēkiem iestaigāt taciņas un pēc tam tajos virzienos arī asfaltēt vai bruģēt celiņus. Taču mani māc pamatotas bažas, ka Valmierā tas diez vai izdotos, jo noteikti atrastos citādi domājošie, kam pirmajā vietā pašu ērtības, līdzīgi tiem velosipēdistiem, kuri iebraukuši melnu sliedi zālienā blakus trotuāram pašā pilsētas centrā. Pieļauju, ka kāds no viņiem dūšīgi cīnās par zaļu Valmieru, bet, kā jau mūsu sabiedrībā nereti vērojams, vārdi ne katrreiz mēdz saskanēt ar darbiem.
Šajās dienās aprit tieši 100 gadi, kopš 1917. gada 26. — 27. aprīlī (pēc jaunā stila 9. — 10. maijā) Rēzeknē notika pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Kongresā piedalījās 183 delegāti, neizpalika arī domstarpības — viens no priekšsēdētāja amata kandidātiem Francis Kemps ar saviem 38 atbalstītājiem pameta kongresa telpas, taču sanāksmei bija milzīga nozīme vienotas Latvijas izveidē.
Pagājušajā nedēļā noslēdzās sarakstu iesniegšana šovasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to kļuvis zināms, ka uz 13 vietām Valmieras domē pretendēs 75 deputātu kandidāti no 5 sarakstiem ar vidējo vecumu 46,1 gads, jaunākajam no viņiem 20, vecākajam — 77 gadi. Sarakstos iekļauti 56 vīrieši (74,7%) un 19 daiļā dzimuma pārstāves (25,3%), vairums no kandidātiem — 63 — dzīvo Valmierā. Pa četriem deklarējušies Rīgā un Burtnieku novadā, divi — Kocēnu novadā, pa vienam — Priekuļu un Strenču novados. Tiktāl bezkaislīgā statistika, taču katra partija vēlēšanās startē ar savu programmu, kurā potenciālajiem vēlētājiem tiek dāsni solīti visvisādi labumi — gan jau esoši, gan vēl tikai topoši.
«Esmu caur un caur strādājis lauksaimniecībā un neko citu droši vien nemāku,» stāstījumu par savu nonākšanu SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja krēslā uzsāk JURĢIS KRASTIŅŠ.
Lai arī visus biznesa noslēpumus SIA Naukšēni galvenā grāmatvede MĀRĪTE KAMZOLA nesola atklāt, tomēr viņa arī neslēpj, ka uzņēmums par spīti piena cenu kritumam spējis noturēties virs ūdens:
«Pa Lieldienām pie mums ciemojās draugi — Valmieras invalīdu biedrības Atspēriens 26 biedru delegācija,» jaunajās telpās kultūras namā mūs laipni uzņem Naukšēnu novada sociālā dienesta vadītāja RŪTA PŪCE. «Ciemiņus ar dziesmu sagaidīja Indra, īsu uzrunu teica novada priekšsēdētājs, paužot prieku par šo sadraudzību. Tā kā valmierieši ir ļoti labi dziedātāji, viņi nebija skubināmi uzdziedāt kopā ar mūsu ģitāristu Raiti. Mūsu meitenes bija pagatavojušas olu un zaķi, ko dāvinājām viņiem Lieldienās. Pēc svinīgās sagaidīšanas un dziesmām devāmies uz Cilvēkmuzeju, kur Diāna pastāstīja par Naukšēnu disko un citām mūspuses īpašajām iezīmēm, bet šūpolēs tika izšūpinātas abas priekšnieces, par ko šūpotājs tika apbalvots ar cimdu pāri. Viesiem parasti pirmais jautājums — vai jums ir šūpoles, tā ka visi tika izšūpoti un odi viņus nekodīs. Viņi arī nemelos, jo olas, sekojot seniem ticējumiem, ēdām ar sāli. Lai arī daži no ciemiņiem jau bija viesojušies Naukšēnu Cilvēkmuzejā, viņiem gan ekskursija un pastaiga no kultūras nama līdz muzejam un atpakaļ, gan olu ripināšana pļaviņā, olu kaujas un citas atrakcijas ļoti patika, jo tādos brīžos nav jādomā tikai par savu slimību, bet jāprot priecāties par dzīvi.
Šīs Lieldienas bija neierastas Ķoņu pagastā, kur par šo svētku tradīcijām savā zemē un pasaulē stāstīja divi brīvprātīgie no Vācijas – Enno Valkenforts un Emīlija Zīverte – viņus bija uzaicinājusi kopīgā darbā Valmieras novada fondā iepazītā Egita Podniece, kas nesen Ķoņu kultūras dzīves vadītājas un bibliotekāres postenī nomainījusi Marutu Krastiņu.
Sociālās korekcijas iestādē Naukšēni 11. aprīlī pirmo reizi notika pasākums «Izklausies redzēts», par kuru pārdomās dalījās bargā žūrijas locekle, direktora vietniece URZULA KRONBERGA:
Kad divas nedēļas pirms Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa, solot dinamiskāku rīcību, uz partijas priekšsēža posteni pieteicās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tie, kuri seko politiskajiem notikumiem valstī, jau priekā berzēja rokas — nupat būs, ledus beidzot sakustējies... Taču vētra veidojumā, kas tiek salīdzināts ar galēji konservatīvu pīļu (pīles, lūdzu, neapvainojieties) dīķi, norima, tā arī nesākusies — dažas dienas vēlāk Dūklavs atcerējās, cik ļoti viņš aizņemts ministra krēslā, cik bieži jābrauc komandējumos aizstāvēt valsts intereses, līdz ar to sensāciju kārotāji tika atstāti ar garu degunu — ar balsu vairākumu uz kārtējo termiņu ievēlēja Augustu Brigmani, ko nesenais sāncensis nekavējās uzteikt kā visu laiku labāko partijas vadītāju.
Piektdienas pēcpusdienā Valmieras muzejā ar Rituma Ivanova gleznu izstādi Kadri tika atklāts Mākslas mēnesis.