Pagājušajā piektdienā, ieradušies Naukšēnu novadā, vispirms dodamies uz Eriņiem, kur izsludināta Ebreju kapu sakopšanas talka. Diemžēl vairākums uzrunāto par tādiem kapiem maz ko bija dzirdējuši, līdz kamēr kāds jauns uzņēmējs mums parādīja pareizo virzienu, kurp doties. Pa ceļam vēl satiekam rūjienieti Ati, kas uz talku ieradies no pilsētas otra gala.
Tā gaidāmo patriotisko nedēļu īsos vārdos raksturo Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA, jo:
«Rudenī, kad laukos lielie darbi apdarīti, kokiem krīt lapas, rītos lauki ir miglas pilni, bet tumšajos vakaros aiz loga gaudo vējš un pret logu atsitas lietus lāses, ir laiks, kad pieminam aizgājējus. Latviešiem laiks starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir īpašs, to sauc par Veļu laiku vai dvēseļu laiku.
Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa rīko ekspertu konsiliju par Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!, lai novērstu galvenās nepilnības Latvijas valsts himnas atskaņošanā, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība:
Otrdienas pievakarē vairāki desmiti valmieriešu bija ieradušies Valmieras integrētajā bibliotēkā, lai klātienē tiktos ar satīriķi ANDRI BRIEDI viņa jubilejas autorvakarā Dzīve ir spēle — tāds virsraksts arī šopavasar iznākušajai grāmatai, kuru Rīgas Latviešu biedrības Omulības klubiņa vadonis Ēriks Hānbergs ieteicis baudīt mazās devās — kā drapes.
Drīzumā Saeimas deputātiem nāksies lemt par grozījumiem Partiju finansēšanas likumā, kas paredz iespēju palielināt valsts finansējumu partijām. Kā zināms, kopš 2012. gada tās politiskās partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, par katru iegūto balsi var saņemt ikgadēju valsts budžeta finansējumu 71 centa apmērā.
«Jūs esat ieradušies tieši laikā, jo šonedēļ mēs svinam Mūzikas skolas dzimšanas dienu,» trešdienas pēcpusdienā, atklājot labdarības pasākumu, kurā Valmieras novada fonds, kā arī Borisa un Ināras Teterevu fonds dāvināja bērniem jaunas vijoles, klātesošos uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, kā nemainīgās vērtības uzsverot skolas 97 gadu vēsturi, Valmierā dzimušo komponistu Jāzepu Vītolu, Valmieras Mūzikas skolas absolventus — tagad slavenus komponistus un izpildītājmāksliniekus, pedagogu kolektīvu ar tam piemītošo radošumu un audzēkņus, no kuriem veidosies nākotnes pedagogi.
Naukšēnu novada vidusskolā Skolotāju dienā jau tradicionāli vecāko klašu skolēni — šogad divpadsmitajiem palīgos nāca arī vienpadsmitie — vada stundas saviem jaunākajiem skolas biedriem, iejūtoties dažādu priekšmetu skolotāju lomās. Ar pašu tās dienas direktoru Kārli Pūci gan šoreiz parunāties neizdevās, jo viņš, kā jau īstam vadītājam pieklājas, bija devies ārzemju komandējumā uz Somiju, taču arī bez viņa klātbūtnes izdevās iegūt gana izteiksmīgu ainu par jaunizcepto skolmeistaru piedzīvoto stundās un starpbrīžos.
Piektdienas rītā, kad ciemojāmies Naukšēnu novadā, Naukšēnu bibliotēkā tikko kā bija beidzies pasākums, par kuru pastāstīja bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA:
Ķoņu dzirnavu saimniece Mirdza Čākure piektdien bija visai nevaļīga — jāplāno, kā saklāt galdus 180 personām, sadarbības partnera Kunturi darbiniekiem, tāpēc par pēdējiem jaunumiem dzirnavās šoreiz stāstīja VITA MELBĀRDE:
Lai arī sociālistiskā sacensība starp brālīgajām padomju republikām palikusi teju trīs gadu desmitu senā pagātnē, joprojām, bet nu jau brīvajā Eiropā, mīlam samēroties kapitālisma sasniegumos ar kaimiņiem, ka, lūk, Igaunijā algas lielākas, savukārt Lietuvā produkti lētāki, retoriski vēršoties pie valstsvīriem — kāpēc tā vēl nav pie mums.
Lai arī līdz 6. klasei dzīvojis Strenčos un kopš studiju gadiem kļuvis par rīdzinieku, Valmieras Valsts ģimnāzijas 2000. gada absolvents VILNIS BEKMANIS ir dzimis valmierietis un ar to nebeidz lepoties. Pirms futbola spēles ar Grobiņas komandu Daliņa stadionā jaudīgi skanēja Viļņa kopā ar domubiedriem iedziedātā Dziesma par Valmieru, savukārt pēc mūsējo 5:1 uzvaras viņš pilsētas himnu draugu pulciņā nekavējās izpildīt dzīvajā, tiesa, ar dažām teksta interpretācijām, pamatdomu stāv pāri visam Valmiera atstājot nemainīgu.
Diriģente INGA ZIRNE jau labu laiciņu vada trīs dziesmotus kolektīvus — kamerkori Kaķi, sieviešu kori Jumara un senioru vīru kori Baltie bērzi, tāpēc, sākot kārtējo sezonu, viņai par katru no tiem ir kas labs un interesants, ko pastāstīt:
Diriģentam IMANTAM TOČAM šī vasara pagājusi nepārtrauktā skrējienā, kā pats smejas — citi sāk jauno sezonu, bet viņam vēl iepriekšējā nav beigusies. Taču šajā dažādu pasākumu karuselī Imantam un viņa dziedātājiem bijis daudz priecīgu brīžu, kurus vērts atcerēties ar patiesu gandarījumu: — Sākotnēji bija sanācis neliels misēklis — parādījās informācija ar visu bildi, ka Eiropas koru olimpiādē zelta medaļu ieguvis Kocēnu koris Imera, taču to paveica Imeras ansamblis. Koris 2014. gadā piedalījās pasaules olimpiādē, šajā reizē to, ka Eiropas olimpiāde atkal notika Rīgā, izmantoja ansamblis, kam tas bija baigais izaicinājums. Startējām kamerkoru kategorijā astoņi cilvēki, izpildot četras dziesmas latviešu, krievu un angļu valodā, taču šajā grupā kolektīva dalībnieku skaits varēja būt pat 35, un ar tādiem visai augsta līmeņa koriem vajadzēja konkurēt. Dziedājām Latvijas Universitātes aulā, publika uzstāšanos uzņēma ar aplausiem, vērtēja starptautiska žūrija, kurā Latviju pārstāvēja Māris Sirmais, kas vien jau ir kvalitātes rādītājs. Mums visvairāk punktu bija devis Krievijas, vismazāk — Āzijas pārstāvis, bet zelta Diplomam ar to tik un tā pietika.
Vai nu militāro mācību Latvijas pierobežā Zapad ietekmē, vai kādu citu valstiski svarīgu apsvērumu dēļ pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanas nepieciešamību, bet aizvakar, spaidot televizora pulti, nejauši trāpīju uz diskusiju, kurā tika spriests, vai lietderīgāk nebūtu obligāto dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības mācības stundām.
Pagājušās otrdienas vakarā uz sezonas pirmo mēģinājumu bija pulcējies ragu orķestris Signāls. Uzrunājot sanākušos, diriģents MĀRTIŅŠ BIRNIS pauda prieku par mēģinājuma kuplo apmeklējumu un izteica cerību, ka dalībnieku skaits arī turpmāk nesaruks, bet būs vēl papildinājums visās instrumentu grupās, jo nākamais — 2018. — ir Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gads.
ZIEDONI DUDELI, bruņojušos ar ķerru un lāpstām, satiekam pie Naukšēnu Doktorāta — viņš sagatavojies šķeldas vešanai uz bērnu rotaļlaukuma celiņiem. Taču no darba brīvajā laikā Ziedonis visbiežāk sastopams mežā, jo tēvs bijis mežsargs Rencēnu pusē, tā ka meža noslēpumi iepazīti jau no agras bērnības. Lai arī Ziedonim ir dzīvoklis Naukšēnu centrā, viņš daudz labprātāk pieskata māju Nurmos — pie vilkiem un lāčiem, kā pats smej, lai varētu nodoties saviem vaļaspriekiem — ogošanai un sēņošanai. «Divdesmit septiņos gados būs kādas divdesmit tonnas melleņu izlaists caur rokām,» rēķina Ziedonis, skumji nopūšoties: «Nav jau vairs mežu, kādreiz ogas pa durvīm nāca iekšā, tagad visu zāģē nost — komercija un bizness pirmajā vietā. Būtu labi, ja varētu kaut kur aizvest cilvēkus paogot, savulaik vienā kvartālā visu vasaru nosēdējām, bet nu nekā — tur, kur bija meži, palikuši vien celmi. Neteikšu, ka būtu izplūkāts, pats arī ar kombainu lasu, nekāda nelaime tā nav, vienkārši mežā pašam jāuzvedas kā cilvēkam — nupat dabūju palamāties, ka vēl zaļas dzērvenes jau lasa.
Naukšēnu pagasta Lejasbrammaņu saimnieks RIMANTS GAIDAMOVIČŠ ir biškopis ar 40 gadu stāžu, tāpēc arī viņa bites nespieto un medu sanes pat tajās vasarās, kad visi sūkstās par neražas gadu. Nupat Rimanta dravas griķu medus saņēmis kārtējo atzinību starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2017. Gaidamoviči rūpējas par septiņās astoņās vietās izvietotām 180 saimēm un uz vaicājumu, kā to visu iespējams paspēt, mundri atbild — lūk, četras rokas un diennaktī 24 stundas, jo saimniekam palīgos nāk kundze Skaidrīte. «Vai es precoties varēju paredzēt, ka būs vēl par viņu nodokļi un arī alga jāmaksā,» joko Rimants, jau nopietnāk piebilstot: «Laukos labi, ja ir ko darīt. Tādi gadi kā pagājušais un šis priecē, kaut arī jau saimes ieziemojam, vēl joprojām medu sviežam, tā ir vairāk nekā pērn. Medus gados mums iet štruntīgāk, tad tas ir visiem un visur, bet neražas gadi mums ir superīgi. Mēdz teikt — ja valstī ir krīze un ekonomika iet uz leju, tad sarodas ļoti daudz bitenieku, jo visi domā, ka tā tāda viegla peļņa jau pirmajā gadā, neparēķinot, cik vajag investēt, lai ar šo lietu nodarbotos nopietni un profesionāli.
Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.
Pagājušās nedēļas trešdienā Jūrmalas kultūras centra izstāžu zālē tika atklāta tēlnieka Egona Perševica personālizstāde Бaидиес!, kas iecerēta kā mākslinieka komentārs sabiedrības noskaņojumam laikā, kad Baltijas valstu pierobežā Krievijas un Baltkrievijas armijas piedalīsies liela mēroga militārajās mācībās Zapad 2017.