Piektdienas vakarā Valmieras Mūzikas skolas pagalmā izskanēja šīsvasaras pēdējais brīvdabas koncerts, kurā muzicēja gan viesi un skolotāji, gan pedagogu Ineses Reinfeldes, Elitas Ezermales, Aivas Tauriņas-Šariņas, Ingunas Birznieces, Airas Rulles, Gaidas Ungures, Ritmas Pētersones, Irinas Grīnbergas, Laimas Krumholces un Gunāra Geduševa audzēkņi, izpildot latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus.
KLĀVS SKUJIŅŠ un MĀRTIŅŠ JANŠEVSKIS pagājušā gada novembrī izveidoja paši savu uzņēmumu MK smart, lai sniegtu informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus. Kā radās šī iecere un ko izdevies sasniegt, vaicājām abiem firmas dibinātājiem.
«Sākums bija grūts un lēns, augustā lija un lija, nevarējām vien tikt uz lauka, bet nu jau kaut kas ir padarīts,» stāstījumu par šīgada graudaugu ražu sāk Naukšēnu novada lielākais labības audzētājs AINIS DUKURS, 2002. gadā kopā ar brāli dibinātās SIA A.D. līdzīpašnieks.
Jau pēc nedēļas skolas bērni ar gladiolu, dāliju un asteru pušķiem rokās dosies uz savām izglītības iestādēm, lai turpinātu krāt zinības jaunajā mācību gadā. Kā to sagaida Naukšēnu novada vidusskola, stāsta skolas direktore AIGA STIERE:
«Valmieras muzejs ir veidojis vairākus ielu stāstus, pieskaroties dažāda lieluma vēsturisku notikumu apvītām ielām, bet šoreiz esam nonākuši paši savās mājās — Bruņinieku ielā, un domāju, ka lielā mērā tas saistīts gan ar to, ka pašvaldība un Valmieras muzejs ļoti aktīvi strādā, veidojot projektu par pils kultūrvides centru, gan arī tāpēc, ka mums jau ir kopīgs projekts par Hanzas ilgtspējīgas attīstības mantojumu,» atklājot Bruņinieku ielas vēsturei veltītu izstādi, ceturtdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Ceturtdienas pēcpusdienā Bruņinieku ielai veltītās izstādes atklāšanā starp apmeklētājiem bija arī vēstures zinātņu doktore arheoloģe TATJANA BERGA, kas patlaban strādā pie apjomīga pētījuma.
Pēc jaunākajiem aptauju datiem, ja Saeimas vēlēšanas notiktu jau rīt, tajā iekļūtu vien četras no patlaban parlamentā pārstāvētajām sešām partijām — Saskaņa ar 17,8%, Zaļo un Zemnieku savienība ar 17,5%, Nacionālā apvienība ar 9,1% un Vienotība ar 6,3% atbalstu, bet vēl 5,9% savas balsis atdotu par Artusa Kaimiņa jaundibināto KPV LV partiju, aiz 5% robežas atstājot gan Latvijas Reģionu apvienību, gan Gods kalpot Latvijai!, kurām uzticētos attiecīgi nieka 2,1 un 1,9% balsstiesīgo.
Viens no pagājušās nedēļas nogalē aizvadīto Valmieras svētku galvenajiem notikumiem neapšaubāmi bija gājiens Valmiera lepojas, kurā pēc rīkotāju aplēsēm soļoja vairāk nekā 2000 dalībnieku no vismaz 80 darba kolektīviem, izglītības iestādēm, biedrībām, sporta un interešu klubiem. Vērojot krāsaino parādi un sajūsminoties par kolektīvu radošo izdomu, ne vienam vien malā palicējam piezagās doma — ja manis nav tur, manis nav Valmierā — ar apņēmību nākamgad noteikti mobilizēt darbavietas kolēģus, lai pievienotos dzīvajai straumei.
Valmieras Mūzikas skolas absolvents, tagad Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 3. kursa audzēknis trompetists JĀNIS FRĪDENFELDS no 21. jūlija līdz 3. augustam jau ceturto reizi bija iesaukts profesora Jāņa Puriņa vadītā Latvijas Jaunatnes pūtēju orķestra (LJPO) sastāvā, lai pēc programmas iestudēšanas dotos uz festivālu Ungārijā. Nu viņš priecīgs atgriezies mājās un ir gatavs dalīties iespaidos par tur redzēto un piedzīvoto:
Hard Rock stilā muzicējošā grupa Bastards dibināta 1983. gadā, tās izveidotājs Aivars Rakovskis ir viens no Latvijā pazīstamākajiem ģitāras virtuoziem, kurš ikdienā nodarbojas ne tikai ar mūzikas radīšanu, turklāt, būdams meistars ar zelta rokām, arī pats izgatavo ģitāras.
Tūliņ pēc tam, kad Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju izpelnījusies Eiropas Komisijas (EK) kritiku par patvēruma meklētāju uzņemšanu, jo Briseles vērtējumā Baltijas valstis, vēloties uzņemt ģimenes ar bērniem, cilvēkus ar izglītību, svešvalodu zināšanām un darba pieredzi, ir nepamatoti atteikušās uzņemt bēgļus, izvirzot viņiem nesamērīgas (!?) prasības, ANO Bēgļu aģentūra lēmusi 11. augustā sākt kampaņu Mēs darītu tāpat!, lai veicinātu līdzjūtību un runātu par stereotipiem, kas sabiedrībā ir izveidojušies par bēgļiem.
No svētdienas, 31. jūlija, līdz 6. augustam Naukšēnos norisinās latviešu saiets Trejdeviņi, pulcējot visdažādākā vecuma dalībniekus. Par šo notikumu nedēļas garumā lūdzām pastāstīt ILZI CEKULI, kas ir viena no saieta idejas lolotājām.
No 7. līdz 31. jūlijam Valmieras muzejā bija skatāma izstāde Vižikovskis un citi — poļu fotogrāfu devums fotogrāfijas attīstībā Latvijā. Tajā bija ietverti darbi, kurus radījuši 19. un 20. gadsimta poļu fotogrāfi Leonards Vižikovskis, Jozefs Kovaļevskis, Vladimirs Maļinovskis, Boļeslavs Talat-Kelpšs un Leons Bečalis, kas dzīvojuši un strādājuši pašreizējās Latvijas robežās.
Šorīt redzēju kārtējo velosipēdistu, kas pēc efektīga uzlēciena uz ietves ceļu turpināja, atlaižot stūri un lepni sakrustojot rokas uz krūtīm. Ja tas skaitās stilīgi, jāsāk apšaubīt šī pārgalvīgā braucēja veselo saprātu, jo vajag pavisam maz, lai priekšējo, tātad stūrējamo, riteni izsistu no līdzsvara, izraisot kritienu, kuram sekas var būt neparedzamas — labākajā gadījumā daži zilumi vai nobrāzumi, sliktākajā — kaulu lūzumi, izmežģījumi vai smadzeņu (cik nu to tur katram bijis) satricinājumi.
Jau būsiet ievērojuši, ka mūzikas skolotājs SANDRIS DUBOVS sociālo tīklu fotogalerijās pēdējā laikā figurē ne tikai ar trombonu rokā vai kādu no Koru karu dalībniekiem pie sāna, bet arvien ievērojamāku vīru sabiedrībā, tāpēc aicināju viņu uz sarunu, kamēr to nav paspējuši slavenību dzīves pētnieki no bagātīgi ilustrētiem žurnāliem.
Pagājušajā piektdienā bijušajā mākslas skolas namā V. Baloža ielā ar Valmieras pilsētas vārtu ideju prezentāciju noslēdzās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas studentu plenērs. Pēc tam, kad ļoti lielu prieku, ka pagājušajā gadā iesāktajam sagaidīts turpinājums, bija paudusi Valmieras galvenā arhitekte Jolanta Brūniņa un viņai par to, ka Valmiera gatava joprojām sadarboties, ar tikpat lielu prieku atbildējis RTU šīs fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, bet studentu grupas līderis Matijs Babris pēc neliela ieskata pilsētas vārtu vēsturiskajā nozīmē pamatojis četrus galvenos darbības principus, tika dots vārds plenēra dalībniekiem.
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeles 1886. gadā izgatavojis Veisenfelsas ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Līdzekļus ērģeļu būvniecībai toreiz ziedojis Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders, godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu. XIX gadsimta otrajā pusē Vidzemē uzstādītas četras Ladegasta ērģeles: Burtniekos, Cesvainē, Matīšos un Valmierā, bet līdz mūsdienām meistara darinātie instrumenti saglabājušies Matīšos un Valmierā.
Gaidāmajās brīvdienās daudziem būs grūti izšķirties, kur pavadīt nedēļas nogali, jo svētki noritēs vairākās pilsētās — ar plašu kultūras un sporta programmu Cēsis svinēs pastāvēšanas 810 gadu jubileju, tāpat Mazsalacā notiks pilsētas svētki un velosvētki Ērenpreisam 125, bet Naukšēnu novadā svinēšana četru dienu garumā sākās jau vakar ar uzņēmēju godināšanu un teātra izrādi Ļaujies, un viss!
Valmierā ieradušies 12 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti, lai vasaras plenērā no 18. līdz 22. jūlijam izstrādātu idejas astoņiem Valmieras pilsētas vārtiem uz Rīgas, Valkas, Tērbatas, Raiņa, Cēsu ielas, uz Matīšu šosejas un diviem uz Cempu ielas.
Pirms pāris dienām nejauši gadījās būt par liecinieku nepatīkamam incidentam — kāda Valmieras lielveikala pārdevēja, automātiski pieskaitījusi apkalpojamajai kundzei lieku preci, pēc aizrādījuma tas nav mans dusmīgi svieda pret leti plastmasas glāzītes, it kā tās un to pircējs — ņiprs skolaspuika — būtu vainojami pašas misēklī. Pārdevējas nīgrumam varētu būt vairāki skaidrojumi — garās darba stundas, zemais atalgojums, iespējams, kāda klizma ģimenē, bet tas nedod tiesības kļūt nesavaldīgai pret pircēju, jo vairāk — pret bērnu. Kas notiks, ja tāpat, ar spēku triecot pret slīdlenti pirkumus, sāks rīkoties lielveikalu apmeklētāji dusmās par stāvēšanu garumgarā rindā reizēs, kad no sešām kasēm darbojas labi ja divas!