Katram Dikļu amatierkolektīvam ir savas iemīļotas tradīcijas, vairākas no tām gadu gaitā stabili ierakstījušās visa pagasta dzīvē. Piemēram, ik gadu augusta sākumā Dikļi kā savējos, tā draugus no visas Latvijas sauc uz Spēlmaņu svētkiem, kuros tiek spēlētas izrādes un kā īstos teatrāļu svētkos tiek nosaukti labākie. Par Gada labāko aktrisi šogad tika nominēta dikliete Ilze Inese Aļijeva.
Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam «Savieši» un Dikļu folkloras kopai «Endzelīte» viens no šīs vasaras lielākajiem notikumiem bija piedalīšanās 10. Internacionālajās Prāgas folkloras dienās.
Kocēnu pamatskolā jaunajā mācību gadā sāks strādāt jaunā skolotāja DAGNE CERIŅA. Viņa ir beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un mākslas fakultāti un 5. klasei mācīs latviešu valodu.
«Visas klases ir nokomplektētas, būs divas 10. klases, priecājamies, ka jau ceturto gadu arī divas 1. klases ar sākumskolai ļoti pieņemamu skolēnu skaitu — ap divdesmit mazajiem skolnieciņiem klasē. Tas ir ļoti būtiski, jo bērni uz 1. klasi sanāk no dažādām pirmsskolas izglītības iestādēm, veidojas jauns kolektīvs, kura locekļiem zināšanu un prasmju līmeņi ir ļoti atšķirīgi. Īstenībā sākumskolas skolotājs ir tas, kurš iemāca visas pamatprasmes, veidojot arī organizatoriskās iemaņas, kā, piemēram, palīdzēt bērnam iemācīties individuāli mācīties, organizēt, plānot savu darbu, atbilstoši savam vecumam vērtēt, izteikt viedokli un aizstāvēt to.
Vasara ir skolotāju atvaļinājumu laiks, tomēr ik gadu pedagogi atlicina laiku tālākizglītībai, jo vēlēšanās uzzināt ko jaunu, apmainīties domām ar kolēģiem, galu galu arī jau noskaņoties jaunajam mācību gadam ir nepārejoša skolotāju īpašība. Lai arī jaunais samaksas modelis miglā tīts, tāpēc taču nevarēsi stundās nesniegt saviem skolēniem labāko, par ko domāts un iecerēts.
Baltākā diena mūžā — latviskās noskaņāsAugusts ir auglīgs un ne tikai dabā, bet arī cilvēkos. Palūkojoties vērīgāk, pamanām, ka daudz biežāk sastopam kāziniekus, izgreznotas automašīnas ar zilām un rozā lentēm, jo notiek kristības.
Arī skolotāja RUDĪTE RITENIECE izdzīvo vasaru. Lai kāda tā ir. Norunātajā vietā pie Kultūras centra košā sola atnāk sievišķīgi starojoša, saulaina, gaumīgi saģērbusies. «Vakarā vienmēr izdomāju, ko otrā rītā ģērbšu mugurā, kā sevi saskaņošu nākamās dienas darbam. Bet nav tā, ka īpaši būtu jānoskaņojas darbam, jo — es tajā esmu! Man ir labi kolēģi, mēs cits citam pasakām kādu mīļu vārdu, arī tas paceļ sievieti. Ko nozīmē būt sievišķīgai? Man liekas, tas ir emociju kopums, ko otrs pamana — smaids, bet ne jau māksloti uzspēlēts, labestība, ko arī sejā nenoslēpsi, tāpat gaita, stāja.»
«Sestdien Pārgaujas pagalmā laiks mūs lutināja, bet arī šodien patīkami, ka lietus brāzmas nav nobaidījušas mazos un lielos skatītājus. Šādā projektā piedalos pirmo reizi, režisors Kārlis Krūmiņš mani uzaicināja.
Otrdien pēc vasaras atvaļinājuma vienkopus pulcējās Valmieras Drāmas teātra kolektīvs.
Rīt sāksies Valmieras vasaras teātra festivāls ar tam speciāli radītām izrādēm, kā «Spēlēju, dancoju», «Jūlijas jaunkundze», «Tālavas taurētājs» un «Purva bridējs. Ciltskoks».
Sestdien Trikātas pilskalna estrādē notika senioru deju grupu ikvasaras sadancošanās «Vasaras ziedu krāšņumā».
Aizvadītās nedēļas nogalē notika jau 4. Rubenes ciema svētki, kurus ceturtdienas vakarā ievadīja vietējā amatierteātra izrāde «Kad sapņi piepildās...» pamatskolas pagalmā, iegūstot rubeniešu lielu interesi un atzinības aplausus, jo kā citādi: savējie ir jāredz! Svētku tradīcija ir ziedu izstāde no rubeniešu dārziem, svētbrīdis un nakts koncerts Rubenes baznīcā, šī gada intriga — instalācija pa Livonijas Indriķa hronikas pēdām, ko veidoja Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs. Pārsteiguma momentu sagādāja arī rotaļlietu izstāde skolā un bērnu koncerts. Rubenieši stāsta: laiks mūs ļoti lutināja! Arī balle izdevās jauka, lietus pagodināja tikai pašā svētku izskaņā. Daudzi novērojuši: jau kopš pagājušās vasaras ciema svētkos ļoti iesaistās ģimenes ar bērniem, prieks esot vērot, cik daudz.
Jau vairākas vasaras novada pašvaldība savu pagastu skolēniem piedāvā iespēju daļu garā brīvlaika pastrādāt, protams, tā arī papildinot ģimenes budžetu.
Viņām nav svarīgi, dzīvo vienā mājā vai blakus namos, visi rubenieši ir kaimiņi. Tāpēc nav vārdam vietas: ja ir vajadzība, jāpalīdz! Pensionāres Anna Pēlmane, Lolita Baltgaile, Dzintra Jansone daudz neiedziļinās, pat nav domājušas apspriest brīvprātīgo kustības aktivitātes, viņas vienkārši tam ir radītas — palīdzēt cilvēkiem.
Manikīra un pedikīra meistare GITA ŠICE noteikti piekritīs, ka dzīve mēdz piespēlēt tik negaidītus pagriezienus, par kādiem pat nespēj iedomāties.
Divas nedēļas — piecas dienas veltot kopīgās skautu nometnes aktivitātēm — Kocēnu 38. skautu vienība uzņēma draugus skautus un gaidas no Herningas Dānijā. Otrdien pavakarējuši pie kopīgā nometnes ugunskura, baudot katra paša izcepto skautu maizīti, dāņu bērni ar saviem skolotājiem vakar devās uz Rīgu, lai braucienu noslēgtu ar atpūtu Meža kaķos, Rāmkalnos, iepazītu Rīgu.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktorei Agitai Zariņai kolektīva pēdējā pedagoģiskās padomes sēdē ne pa jokam izdevās pārsteigt un iepriecināt kolēģus. Informācijas centra vadītāja, skolotāja un skolas notikumu dokumentētāja Sandra Gredzena līdz pat sēdei tā arī nesaprata, kāpēc direktore viņu lūgusi ierasties ar fotoaparātu.
Pagājušajā piektdienā, Gīterslo apriņķa delegācijas ikgadējās viesošanās mūspusē pirmajā dienā, pēc mūsdienīgā Valmieras tehnikuma apmeklējuma pirms delegācijas sadalīšanās pa pašvaldībām bija skaists turpat divdesmit piecu gadu ilgās draudzības apliecinājuma brīdis. Daudzajos gados jau labi iepazītie Gīterslo apriņķa pārstāvji Eriks Peics un Hartmuts Redlihs atkal trīsdesmit piecās stundās bija atstūrējuši līdz Valmierai kārtējo auto (vai maz viņi ir saskaitījuši, cik neatliekamās palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, medicīnas auto šie vīri atvizinājuši, bet šo ceļu viņi atcerētos pat aizvērtām acīm): dāvanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Mazsalacas iecirknim.
Šovakar Valmierā ieradīsies Valmierai un bijušā Valmieras rajona pilsētām un pagastiem draudzīgā Gīterslo apriņķa (Vācija) oficiālā delegācija, to kā vienmēr vada apriņķa landrāts Svens Georgs Adenauers.
Ik reizi atnākot 25. martam un 14. jūnijam, neatstāj doma, ko pārdzīvoja tie tūkstoši tautiešu, kuri varbūt saulainā pavasara un smaržīgā vasaras dienā, lopu vagonos nežēlīgi sastumti, aizbrauca nezināmajā... Vienīgā labā doma, ka manos tuvākajos rados izsūtīto nav.