Balsis, kurām nav nozīmes

Igaunijā apgalvojumam, ka balsij valstī ir nozīme, nepiekrīt 70% iedzīvotāju, Grieķijā 69% un Lietuvā 67%. Vidēji ES apgalvojumam, ka cilvēka balsij valstī ir nozīme, tikmēr piekrīt 58%, bet nepiekrīt 40% iedzīvotāju. Šāds atklāts mūsu pesimisms rada pašsaprotami jautājumu – kamdēļ pastāv šāds viedoklis un cik lielā mērā tas ir pamatots?

Pirmais un, domājams, pats galvenais fakts, kas izriet no minētās aptaujas, acīmredzami ir, ka 71% Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņiem nav nekādu reālu iespēju ietekmēt valsts mēroga politikas pamatnostādnes jeb  to, ko pieņemts saukt par politisko kursu. Pēdējais paliek nemainīgs (vai arī elastīgi pielāgojas kādiem noslēpumainiem laika garam un visai civilizētajai sabiedrībai) neatkarīgi no tā, kas pirms vēlēšanām ir solīts elektorātam, un neatkarīgi no tā, kura no politiskajām partijām ir saņēmusi vēlētāju lielāko atbalstu. Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām visi iepriekš dotie skaļākie (lasiet – daudzus balsotājus piesaistījušie) solījumi tiek aizmirsti, bet pamatota šāda «aizmāršība» tiek ar nepieciešamību pēc kompromisiem, iepriekš pieņemtajiem likumiem un lēmumiem, ar to, ka Eiropa mūs nesapratīs, līdzekļu trūkumu, vai jebko citu.