Batjas kumoss no sarunu galda
Batja ir tēva kļička karā, jo viņam ir dēls, viņi abi ir karā pie Pokrovskas. Jaunākais uz nulles un, cik zināms, ievainots, bet tēvs viņu gaida tuvu pie nulles līnijas, kur elles katlā viņu iekšā nelaiž.
No turienes pašlaik arī ārā netiek, arī ievainotos nav iespējams evakuēt, jo ienaidnieks ar zemi līdzina ne vien pozīcijas, bet arī mediķu mašīnas, evakuācijas transportu. Nogalina visu, kas kustas. Ukrainas karavīri un cilvēki, kas ierauti karā, šo visu iztur jau trīs gadus. Frontes līnijas mainās, to vietas, nāves blīvums mainās, bet pati Nāve un Dzīvība visu laiku ir klātesošas. Notiek tāda kā lomu cīņa, bet pats teātris nav klātesošs. Teātri var paspēlēt citur, un to dara. Sarunu vedēji, sarunu dalībnieki, muldētāji sarunās, kas nez kā nonāk pie pārliecības, ka karš ir slikts un karš ir jāizbeidz. Un muldētāji to saka no augstām tribīnēm cilvēkiem, kas par Ukrainas brīvību jau vairāk nekā 1000 dienas atdod savu dzīvību.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv