Bērni grib labu pasauli

Nav dzīves jomas, kuru aizejošajā gadā nebūtu iespaidojusi pandēmija. Nav tēmas, par ko runājot nepieminam Covid-19 ietekmi. Slimnīcās, veselības aprūpes nozarē strādājošie to ik dienas jūt uz savas ādas. Un tomēr gribas domāt, ka vietā, kur dzimst bērni, viss nepaliek kovida ēnā. 

Pie mums pozitīvā ir vairāk. Tas saglabājas, jā, un pie mums arī nav bijis šo smago stāvokļu, situāciju, kad infekcijas dēļ ciestu topošās māmiņas, dzemdētājas un jaundzimušie. Grūtnieces ir inficējušās, ārstējušās, bet nevienai nav vajadzējis dzemdēt ar smagiem kovida simptomiem. Bet grūtnieces inficējas, un nupat dzemdēja kovidpozitīva sieviete. Tāda ir ikdiena. 

Ir pandēmijas slogs, kas mazina satikšanās prieku? 

Visiem ir grūti un neērtības. Mediķi ir kopā ar dzemdētāju, jauno māmiņu, bet, protams, tik, cik viņai to vajag, vairāk un lieki jau ne, jo tā sazināšanās speciālajos tērpos, tas masku dialogs nevienam nav ērts. Varbūt sanāk, ka māmiņa mazāk mazuli paņem rokās, cenšas atstatumu arī pie barošanas ievērot. Visiem ir sarežģīti, un mums visiem gribas, lai tas beigtos.

VISLABĀKĀ ZIŅA, kad vari sievietei pateikt, ka viņa gaida bērniņu, saka Gints Lapiņš. Katru nedēļu Vidzemes slimnīcā piedzimst līdz 20 puiku un meitiņu. Šis ir Ralfs, ceturtais bērniņš laimīgajiem vecākiem. Ārijas Romanovskas foto