Bērni jāmīl, taču no viņiem arī jāprasa!
Latviešiem laikam ļoti patīk lozungi. Viss ir slikti, mums nekā nav... Tas, ko mēs mācījām, nav pareizi, to, ko mēs mācīsim, īsti nezinām. (...) Un te parādās kāda problēma: arvien mazāk vecāki lūdz bērnus piespiest sevi darīt lietas nopietni un kārtīgi. Jo arī paši tā nemēdz darīt. Ir tāds zināms paradums — darīt lietas diezgan pavirši. Un, kamēr mēs gan pamatskolā, gan vidusskolā nevērsīsim audzēkņa uzmanību uz to, ka tas, ko viņš dara, ir jādara kārtīgi, ka mācību stundā nav jāpļāpā un nevajag traucēt citus, tikmēr... Tā jau ir sabiedrības attieksme pret vispārējo viedokli.
Patiesībā man neviens nav teicis, ka cilvēks ar augstāko izglītību ir labāks par santehniķi. Ne par to šis stāsts, bet gan par to, ka, pabeidzot devīto klasi, cilvēks izvēlas, ko viņš darīs. Mēs zinām, ka ir dažādi kursi un projekti, kas rāda dažādas profesijas, skolēni tiek vadāti pa uzņēmumiem un iestādēm, ir ēnu dienas un daudz kas cits. Trūkst tikai vienas lietas — mēs neprasām tā, kā to prasa korejieši saviem bērniem: pamatīgi un kārtīgi strādā! Un pie pirmajām bērna asarām mēs jau nopūšamies — ak, cik tas viss ir traki, redz, kā visi manam bērnam dara pāri... Bērni ir jāmīl, viņi ir jāciena, bet no viņiem ir arī jāprasa!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv