Biznesā palīdz ģimenes un kolektīva vienotība

Ar kādām izjūtām šos notikumus gaidāt, jautāju saimniecei.

— Patiesībā ar lielu gandarījumu. Ēdināšanas nozarē nav viegli strādāt, bet ir tik jauki, ka iesaistījusies visa ģimene, ka ikdienā esam kopā ar bērniem. Dēls Inguss kārto visas grāmatvedības un citas naudas lietas, meita Laura palīdz organizatoriskajā ziņā, tētis mums ir celtniecības un saimnieciskajiem darbiem, es esmu uzņēmusies ēdināšanas lietas. Lai visu uzturētu, ir ko darīt, strādājam visa ģimene. Mums te daudz kas no koka, pēc dažiem gadiem atkal jāatjauno. Bērni sākuši no trauku mazgāšanas, no viesmīļa darba, viņi tajā visā ir iekšā, redz visas labās un sliktās puses, un ceru, ka viņi mūsu iesākto turpinās, protams, tas viņu pašu ziņā.

Otra lieta, par ko gandarījums, ir darbinieki. Dažam no viņiem pie mums jau desmit gadi, cenšamies viņus visus saturēt kopā gan sezonā, gan nesezonā, kad finansiāli ir ļoti grūti. Bez šiem cilvēkiem nekas nenotiktu. Kopā arī atpūšamies, svinam svētkus, jubilejas. Pagājušajā gadā Ziemassvētkos gājām uz baznīcu, noklausījāmies koncertu, pēc tam bijām kopīgās vakariņās. Tā ir mūsu pateicība cilvēkiem par darbu.

Protams, prieks arī par Ansīša 15 gadiem. Šo vietu izvēlējāmies no trim iespējamajām, bet ar vārda došanu uzņēmumam tā interesanti sanācis. Kad uzņēmumam vajadzēja domāt nosaukumu, teicu, nav ko domāt, ir taču dīķis Mazais Ansis. Nezinājām, kāpēc tāds vārds, tikai pēc tam noskaidrojām, ka šos mākslīgos dīķus uzstādinājis «Kopsoļa» priekšsēdētājs Ansis Liezers, ka tepat dzīvo viņa sieva un meita, ka viņas bijušas izmisumā, ka Mazā Anša vārds tiks dots krogam. Pagāja divi gadi, līdz viņas nonāca pie mums lejā un par to pastāstīja.  Bet mums izveidojās ļoti labas attiecības. Domāju, arī tāpēc Ansītim iet labi, ka esam netieši saglabājuši šī goda vīra piemiņu — Liezera kungs mūs sargā un palīdz.

ANSĪŠA SAIMNIEKI Ināra un Vilnis Vagari uzņēmuma 15. jubilejas priekšvakarā. Jāņa Līgata foto