Caur durvīm zaldātiem, caur sētu oficieriem
Virsrakstā pieminētās dziesmiņas no izrādes Šveiks apgrieztā versija, manuprāt, precīzi ataino to situāciju, kāda šobrīd ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē izveidojusies ar jau saražoto un attiecīgo starptautisko veselības aizsardzības institūciju atzīto Covid-19 vakcīnu apjomu nokļūšanu līdz pasūtītājam.
Kaut arī par lielām naudām veiktas priekšapmaksas gan vakcīnu izveidošanai, gan ražošanai, brīdī, kad kastes ar gatavo un tik ļoti visur gaidīto produkciju nokļūst noliktavās, to tālākie ceļi vairs ne vienmēr pakļaujas parakstītajiem līgumiem... Visticamāk, par dārgi pirktajām vakcīnām kāds trešais spēks, apejot līgumus ar konkrētiem piegādes termiņiem starp konkrētu valsti un ražotāju, pamanās samaksāt vēl dārgāk un dabū tik nepieciešamās špricītes tūlīt un tagad! Tēlaini sakot, bagāts oficieris tiek pie vakcīnas caur sētu, bet nabaga zaldātiņam alias labticīgajam līguma slēdzējam pie parādes durvīm sākas gaidīšanas svētki... Nu, gluži kā Latvijai. Par to, kas īsti Eiropas Savienības valstīm no deguna priekšas noceļ tik kārotās vakcīnas, pagaidām tiek izteikti vien minējumi. Iespējams, tās no Eiropas ražotnēm aizceļo pāri okeānam pie mūsu stratēģiskā partnera, jo šobrīd ir spēkā dzelžainā aksioma savs krekls katram tuvāks, iespējams, tās pa kluso un taisno no ražotāja noliktavām pārpērk vēl kādas citas pasaules bagātākās valstis.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv