Ceļā uz mērķi – ar neatlaidību un disciplīnu

- 2.Oktobris, 2020
Viesis
Laikrakstā

EMĪLS BALODIS ir no Olaines. Viņa lielākā aizraušanās ir hokejs. Tas viņu pavada it visur, arī tagad, kad Emīls jau trešo gadu apgūst mediju studijas un žurnālistiku Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Paralēli studijām Emīls strādā slidotavā, joprojām spēlē hokeju, un bez tā visa viņš jau izmanto augstskolā gūtās zināšanas un profesionāli darbojas sociālajos medijos, ziņojot par hokeju.

Kā sākās tavs ceļš sportā un kas piesaistīja tieši hokejā?

Tētis bija hokejists, tāpēc viņš arī mani tajā gribēja ievilkt. Kopā skatījāmies spēles, man bija kādi četri gadi. Viņš man iedeva savas pirmās nūjas un piedāvāja aizvest uz treniņu. Tā arī tas viss aizsākās. Sāku spēlēt piecu gadu vecumā. Braucu no bērnudārza, mani veda tētis, mamma vai mana komandas biedra Kristapa tētis vai opis – kā nu kuru reizi. Visu bērnudārza laiku cītīgi braukājām uz treniņiem. Visas sezonas, man šķiet, līdz piektajai vai ceturtajai klasei, mēs nospēlējām «Lūšos», kas bija Piņķos. Bet tad tā komanda izjuka. 

Pēc «Lūšiem» vienu vai divus gadus mēs spēlējām Ogrē. Pēc tam sākām spēlēt Jūrmalā, kopā ar Kristapu. Mēs dzīvojām Olainē. Jūrmalā hokeju spēlējām līdz 11. klasei. Pabeidzot 11. klasi, arī Jūrmalā komanda izjuka, un tad mēs pārcēlām spēli uz Jelgavu. Tas bija foršs piedzīvojums, man ļoti patika. Spēlējām divās līgās – gan U-18, gan JAHL (junioru attīstības hokeja līga).

SPĒLE. Emīls Balodis – Latvijas studentu hokeja izlases turnīrā Krievijā pagājušā gada vasarā. Foto no Emīla Baloža personīgā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru