Starp badu, salu un cerību
MĀRA MEĻĶE (dzimusi Tūteris) ir 1949. gadā izsūtītā. Tikai deviņu gadu vecumā viņa kopā ar mammu Gerdu un trīspadsmitgadīgo brāli Gunti no Mazsalacas Sniedzēnu kalna tika aizvesta uz Valmieras staciju, kur sākās ilgais un grūtais ceļš uz Sibīriju.
Sarunas sākumā Māra saka, ka viņa ir no Tūteru dzimtas, kas dzīvoja turpat netālu no Tūteres ozola, Sēļu pagasta «Lejastūteros». Visa ģimene tika izsūtīta uz Amūras apgabala Kuibiševkas rajonu. Mājās viņi atgriezās tikai 1957. gadā, izsūtījumā pavadījuši astoņus garus gadus. Domāju, ka to sāpi, tajos gados pārciesto un izciesto nav iespējams ietērpt vārdos, tomēr Māra uztic mums savu stāstu.
MĀRA MEĻĶE sarunā atzina, ka Sibīrijā pavadītie gadi iecirtuši tādas rētas, kas aizvien smeldz. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv