Ceļveži uz ideālo Latviju
Pērkontēvs ar lietus mākoņiem pārstaigā Latviju, novērtēdams, kas noticis nedēļā, kamēr viņš, Saule, Daugava un citi latvju svētumi tika cildināti un dimdināti Rīgā Dziesmu un Deju svētkos. Tikmēr viņš bija mākoņus valdījis, lai svētkus nesaslapinātu. Visi, kas vien gribēja, tādēļ varēja atļaut savā ikdienas rūpēm pilnajā domāšanā šiem svētkiem ienākt ar cauri gadiem pelnītu līksmības, atraisītības un lielas kopības sajūtu. Dziesmu un deju svētki jau nekad nav bijuši un, cerams, arī Latvijas nākamajā simtgadē nebūs svētki, ko ar lēmumu, pat likumu piešķir tajā brīdī pie teikšanas esošie politiķi. Tos ar mēģinājumos pavadītajām, bieži pat atpūtas brīdim atņemtajām stundām dziedātāji un dejotāji, orķestru muzikanti nopelna, rada paši. Tie nevarētu notikt bez pašvaldību (pat rocības ziņā pieticīgo) deputātu labvēlīgās attieksmes pret pašdarbnieku vajadzībām, saimniekotāju (lieliski, ka arvien vairāk dejo un dzied arī viņi paši) materiāla atbalsta.
Protams, bija izveicīgie, kas kaut kādā veidā arī uz šo svētku rēķina centās nopelnīt. Bet vispirms bija simtiem brīvprātīgo, kas daudz izdarīja, paguva bez samaksas, lai visa Rīga būtu viesmīlīga. Bija dienesti, kuri cītīgāk un pat labāk nekā citkārt šajā nedēļā gādāja, lai svētku prieku neaizēnotu ķibeles. Ja var ticēt skaitļu dievinātājiem (kādēļ gan lai neticētu, ja daudzās citās, mazāk nozīmīgās reizēs it kā ticam?), svētku sarūpēšanā, aprūpēšanā un pašā svētku izdejošanā un izdziedāšanā esot iesaistījies vai pusmiljons Latvijā šobrīd esošo. Pasākumus televīzijā un modernākos tiešraižu tīklos esot vērojuši 514117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Tādēļ šī bija nedēļa, kad Latvijas vārds pasaulē ar dziesmām skanēja daudz spēcīgāk un sadzirdamāk nekā daudzu mūsu delegāciju, varasvīru klātbūtne vai neklātbūtne dažādās apspriedēs un forumos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv