Ceturtdiena — tirgus izlūku un mēļošanas diena
Vakar, dodoties uz Valmieras tirgu, bija pat bažas, ka šoreiz iznāks garas sarunas, ko un kur trešdienas naktī Latvijas rekordu salna nokodusi. Izrādījās, ka mūspusē tikpat kā nekā. Viena Alma, rīta agrumā uz tirgošanos braukdama, baltu sarmojumu manījusi pļavā Limbažu ceļa malā. Vēl versijā — viena tante teica — kāds zināja teikt par salnu Naukšēnu pusē, cits — aiz Mazsalacas.
Toties vakar tirgū lielākā mēļošana bija par šausmīgajām bedrēm plača asfaltā. Kāda kundzīte jau pie ieejas, gandrīz vai dežurantes lomu uzņēmusies, gados vecākiem uz tirgu nācējiem par šīm bedrēm atgādināja. Daži pircēji steidza stāstīt, kā te viendien vai citudien pa šīm bedrēm gājis. Pie pastāvīgajām tirgotājām gan tikai noskaidroju, ka vismaz neviens nevienā bedrē uz pazušanu nav iekritis, bet, palīdzot kādam paklupušajam, gan nācies pat ātros izsaukt. Ja nu apgāzusies arī jauna māmiņa ar bērnu ratiņos, pati droši vien vainīga: jāskatās taču, kur ratus stumj, un biežāk tirgu iepazīt jānāk. Zemestrīce joprojām Valmierā nav reģistrēta, un bedres placī tās pašas vecās, kas pērn, aizpērn tur jau bija sākušas drupt.
ACU PRIEKAM. BET NE RUNĀŠANAI. Mēli var izmežģīt, izrunājot Līgas piedāvāto kalibrahoju nosaukumu, bet ziedu skaistumu jau vērtē acis. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv