Lielā ekrāna maģija
Valmieras kinoteātris «Gaisma» ir pašu raksturīgāko pilsētas vaibstu izlasē līdztekus Sīmaņa baznīcai, Gaujai, tiltam pār to un vēl citām iezīmēm, pēc kurām ikviens pazīs un atcerēsies Valmieru, ja kaut vai tikai reizi būs cauri tai braucis.
Majestātiskā Staļina laika celtne greizsirdīgā nolūkā celta tā, lai nebūtu tik vienkārši ko līdzīgu atkārtot vai pārspēt. Varenība no tās dveš joprojām, tomēr mūsu valsts atjaunotās neatkarības 33 gados ir tik ļoti mainījusies kinoteātra sūtība un mērķis, ka tas, cik vien iespējams, atvieglojis celtnei tās laikmeta uzlikto psiholoģisko nastu, turklāt kinoteātra nosaukums beidzot ieguvis tā patieso jēgu.
Kas Parīzē, tas Rīgā un Valmierā
Pasaulē kino radīšanas pirmie iedīgļi bijuši jau 19. gadsimta sākumā, un, kā mēs zinām, cilvēka tieksmi izzināt un tehnikas progresu, ja reiz tas sācies, nekas neapturēs. Kamēr pie mums A. Pumpurs, mērcot spalvaskātu tintē, 1888. gadā rakstīja eposu «Lāčplēsis», otrā pasaules malā tikpat ģeniāls francūzis tobrīd lipināja kopā kaut ko filmiņai līdzīgu. Tas attīstījās tiktāl, ka 1895. gada nogalē Parīzē notika pirmais kino seanss – brāļu Limjēru vienu minūti gara mēmā kino komēdija.
Publicitātes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Facebookā nu ir pārmetumi, ka žurnāliste Iloma Pumpura lieldarbu Auseklim piedēvējusi. Bet tādam viedoklim, ja nu tas publicēts, acīmredzot piekritusi arī korektore un redaktore? Manuprāt tikpat liela aplamība ir arī rakstā teiktais " mērcot spalvaskātu tintē" Laikam gan šodien vien uz datoriem rakstošie tā arī nezina, ka tālajos laikos tintē mērca vien īpašas metāliskas galos ieškeltas spalvas, kas bija iestiprinātas spalvaskātā, ko gan ar tinti neapsmērētu turēja rokā.
Diemžēl aiz visām šim kļūdām aizmirstam par pašu visu rakstu, kas tomēr ir izlasīšanas vērts.
Bet gabals ir foršs! Ar interesi izzināt un citiem pēcāk pasniegt uzrakstīts. Paldies!
In reply to Bet gabals ir foršs! Ar… by arī valmierietis
Piekrītu, ka foršs. Pat ar interesi lasāms. Ja stapr labiem graudiem iekūlies arī kāds melnais, tādēļ jau viss maiss nav ārā jāber. Bet tā kļūda ar tai sekojošajiem satraukumiem jau avīzei pat par labu nāk. Nu daudzi meklē šo Liesmas numuru, lai aplamību savām acīm skatītu, bet pie reizes arī šo un citus rakstus izlasa. No žurnālistikas vēstures ir zināms, ka it sevišķi Benjāmiņa kundzes laikos Atpūtā pa reizei tīšam kāda izteikta aplamība ir nodrukāta, tādējādi žurnālam papildu uzmanību piesaistot un tirāžu ceļot. Varbūt Liesma arī kaut ko līdzīgu ir uzsākusi, bet šo tīšumu tur stingrā noslēpumā?
In reply to Piekrītu, ka foršs. Pat ar… by Aivars Kārlis
Lai nu tā būtu. Vismaz ir parādījusies kaut kāda saruna citādi pat pārāk klusajā Liesmas interneta portāla lapā!