Daļa no pilsētas vēstures
VARBŪT kāds Vecpuišu parkam jau gatavo tādu pašu likteni kā vēsturiskajai Stārķu ligzdai Gaujas krastā?
Gandrīz kā mūsdienās prasīts, — ja kāds vēlreiz iestātos pret senās Valmieras savdabīguma apdraudējumu, ko radīja masīvā vienveidīgo daudzstāveņu celtniecība. Aktuāli arī šodien. Patiesībā retoriskais jautājums aktiera Roberta Zēberga sulīgajā balsī izskanējis pirms laba laika: kinoamatiera Andra Etmaņa filmā ar zīmīgo nosaukumu «Līdz 2005. gadam», kas uzņemta nu jau tālajā 1986. gadā.
Andris Etmanis ir viens no kādreizējās Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā dzimušās kinoamatieru studijas «Kristins» dalībniekiem. Toreiz, septiņdesmito gadu beigās, Andrim vēl nebija ne trīsdesmit, bet diskžokeja pieredze jau bija un interese par kino uzņemšanu pielipa ātri. Jaunās kinoamatieru grupas pirmajām filmām vajadzēja mūziku! Nav grūti iedomāties, kādas toreiz bija tehniskās iespējas, par to visticamāk šodien var pasmaidīt, bet aizrautības jaunajiem cilvēkiem nudien nav trūcis, arī rūpnīcas atbalsta ne. Toreiz man vienkārši bija ļoti interesanti, Andris atceras un piebilst: daudz jau to iespēju nebija, kad atnācu no armijas un sāku ar diskotēkām šķiedrā un pēc tam kultūras namā, vēl man bija basketbols, tas arī viss.
BIBLIOTĒKĀ. No kreisās — Agita Lapsa, Andris Etmanis, Vairis Seleckis, Jānis Roķis. Melānijas Kitneres foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv