Dārgās jumtu nebūšanas
Cik nu Miķelis atceras no jaunāko laiku Valmieras vēstures, pilsētā allaž kaut kādas klapatas bijušas ar lielāku sabiedrisko ēku jumtiem: tecējuši vai vienkārši ar aizdomīgu segumu bijuši gan tie, kas jau gadu vai pat vairākus gadu desmitus līdz tam nokalpojuši, gan pavisam svaigi jumtie. Pilnīgi droša kvalitāte gandrīz vai tikai diviem jaunajiem jumtiem – Svētā Sīmaņa baznīcai un no pirts par mūzikas skolu pārtapušajai ēkai Gaujas krastā. Jumiķus te nav paredzēts reklamēt – paši ziniet, kur šos amatniekus atrast!
Ja par tecēšanu, — Miķelim prātā nāk gan bleķa angārs sportošanai pie Varoņskolas, gan savulaik 5. vidusskolas sporta zāle, kurā svarīgos basketbola mačos, kurus tagadējie Eirolīgas un NBA spēlētāji bračkas Bertāni skatījās no sīkaļām paredzētajām stāvvietām aiz Valmieras-Rūjienas komandas rezervistu soliņa, teju svarīgāka persona par mača komisāru bija apkopēja ar pamatīgu grīdas lupatu! Jo allaž lietus laikā vienā un tajā pašā vietā – spēles laukuma stūrī pie pretinieku komandas soliņa – no griestiem pilēja ūdens... Tad nu katrā puslaikā bija tabu vieta, no kuras nevarēja izmest tālmetienus tikai tāpēc, ka tajā točkā atradās lokālā lietus ūdens kanalizācijas aciņa grīdas lupatas izskatā. Principā šo problēmu norakstīja uz vietējo brāķdaru neprofesionālām darbībām, pēcāk 5. vidusskolas sporta zāle tika gan pie lielāka plašuma, gan pie jauna jumta.
NEBŪS JUMTA, NEBŪS KREŅĶU. Jaunās BMX trases pirmie rakumi. Foto no paša jaunākā Miķeļa arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv