Depozīta sistēmai jau vairāk nekā gads

Depozīta sistēma ir praktisks solis ceļā uz tīrāku Latviju gan mums, gan nākamajām paaudzēm, un tā palīdzēs virzīt dzērienu ražotāju, tirgotāju un sabiedrības rīcību klimatam draudzīgā virzienā, vienlaikus sniedzot iespēju pilnvērtīgi apsaimniekot dabā visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumus. Saskaņā ar šo sistēmu, iegādājoties dzērienus marķētajos iepakojumos, pircējs iemaksā depozīta maksu 10 centu apmērā, kas vēlāk tiek atmaksāta, nododot tukšu iepakojumu specializētajos pieņemšanas punktos.

Uz sarunu aicinājām SIA «Depozīta Iepakojuma Operators» loģistikas un infrastruktūras direktoru GATI GALEJU par jau sasniegtajiem mērķiem, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvu.

Kā ir pagājis depozīta sistēmas pirmais gads?

Mēs uzskatām, ka sistēma ir ieviesta veiksmīgi un paradums nodot tukšos dzēriena iepakojumus specializētajos pieņemšanas punktos jau sekmīgi iesakņojies iedzīvotājos. Lai gan nesasniedzam tos atgriešanas rādītājus, kurus sākotnēji vēlējāmies, tomēr, skatoties pēc pēdējā mēneša aktivitātes un atgriešanas rādītājiem, jau esam apmēram tur, kur šogad vēlētos būt.

Kādi ir atgriešanas rādītāji?

Depozīta sistēmā pirmo sešu mēnešu laikā tika atgriezti 83,3 miljoni depozīta iepakojumu, bet no 1. augusta līdz 2023. gada 31. janvārim iedzīvotāji depozīta punktos atgrieza divtik lielu apjomu – 166,7 miljonus iepakojuma vienību. Līdztekus, veicinot aprites ekonomiku, tiks pārstrādātas vairāk nekā 3750 tonnas PET iepakojuma, 3800 tonnas stikla, 1000 tonnas alumīnija un 7 tonnas tērauda, savukārt ražotājiem atkārtotai uzpildei jau atgriezti 46,4 miljoni stikla pudeļu.

Tiek atgriezti apmēram 85 procenti no iepakojumiem, kas ir laisti apritē. Protams, tas ir tāds aptuvenais skaitlis, jo ir iedzīvotāji, kas taromātus apmeklē, piemēram, reizi divos mēnešos, jo viņiem tukšos iepakojumus ir kur uzglabāt. Tomēr, skatoties uz pēdējo mēnešu rādītāju, tie ir 85%, brīžiem pat 88% no visiem apritē laistajiem iepakojumiem, kas ir mūsu šī gada mērķis. Tas ir labs rādītājs, jo parasti depozīta sistēmām pirmajā darbības gadā izdodas sasniegt 60% līdz 70%, arī mums pagājušogad iepakojumu atgriešanas rādītāji bija šajās robežās. Tas saistāms ar to, ka bija pārejas periods, kad tika tirgoti dzēriena iepakojumi gan ar, gan bez depozīta zīmes.

Mūsu kaimiņvalstīs atgriešanas rādītāji ir virs 90%, ar laiku arī plānojam sasniegt šādu rādītāju. Protams, 100% nebūs nekad, un tas arī ir jāsaprot.

Kādi bija izaicinājumi, ieviešot depozīta sistēmu?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija skaidrojošais darbs ar iedzīvotājiem, jo viņi ir tie, kas šo sistēmu lieto. Sākotnēji viena daļa nemaz nesaprata, kā tā sistēma strādā, viena daļa bija sākusi krāt tukšos dzēriena iepakojumus jau vairākus gadus iepriekš, protams, tas nedarbojās, jo dzēriena iepakojumi nebija marķēti ar Latvijas depozīta zīmi, kas nozīmēja to, ka depozīta maksa par tiem nebija tikusi samaksāta. Bija arī jāskaidro, kāpēc taromātos dzērienu iepakojumiem ir jābūt oriģinālajā formā, nevis saplacinātiem. Bija arī izaicinājumi no tirgotāju puses nodrošināt pietiekamu kvalitāti, kādu sagaida patērētājs saistībā ar taromātiem, piemēram, ka tie tiek laikus iztukšoti.

Pēc tam jau bija pārejas periods, kad bija nepieciešams skaidrot, kā, piemēram, izskatās Latvijas depozīta zīme, jo daudzi jau bija pazīstami ar Igaunijas un Lietuvas depozīta zīmēm.

Cik liela ir šī depozīta sistēma Latvijā? Cik no šiem punktiem ir Valmieras novadā?

Šobrīd visā Latvijā mums ir uzstādīts 1091 taromāts. Varu teikt, ka katru nedēļu pievienojas kāds jauns taromāts, jo veras vaļā jauni veikali, kāds arī attiecīgi veras ciet – tad šo taromātu mēs ņemam nost. Nekad nebūs tā, ka nonāksim pie viena konkrēta skaitļa, jo tas visu laiku mainās. Tomēr varu teikt, ka ir pieaugoša tendence, protams, tas atkarīgs arī no tirgotāju aktivitātes, cik daudz jaunus veikalus vērs vaļā.

Ja tiek runāts par Valmieras novadu, tad visā novadā ir 45 punkti, kur ir taromāti, ir 17 pieņemšanas vietas, kur tukšos dzērienu iepakojumus pieņem manuāli.

Tāpat Valmieras novadā mums ir noslēgti līgumi ar viesnīcām, kafejnīcām un restorāniem par depozīta iepakojumu savākšanu. Kopumā tie ir 15 uzņēmumi Valmieras novadā, ar kuriem ir noslēgts šis līgums. Pa visu Latviju tie kopā ir apmēram 420 līgumi, kas mums ir noslēgti ar uzņēmumiem. Jo arī ēdināšanas iestādēs un viesnīcās rīcībā nonāk diezgan liels depozīta iepakojumu skaits, un ne vienmēr patērētājs to dzēriena iepakojumu paņem līdzi. Noslēdzot šādu līgumu, mēs iepakojumiem braucam pakaļ, bez maksas izvedam un atgriežam depozīta maksu par tukšajiem dzērienu iepakojumiem. Mēs gan rekomendējam uzņēmumiem izvērtēt, vai ir nepieciešams ar mums slēgt līgumu, jo primārais kanāls ir taromāti, kuros nodot tukšos dzērienu iepakojumus.

Kā tiek veidoti jauni depozīta punkti?

Pamata kritēriji ir ierakstīti likumā, kas nosaka: ja tā ir valstspilsēta, kāda ir arī Valmiera, tad tukšie iepakojumi ir jāpieņem veikaliem ar tirdzniecības zāles platību virs 300 kvadrātmetriem. Ja veikals ir mazāks, tas var izvēlēties piedalīties sistēmā brīvprātīgi, un visā Latvijā apmēram 10% no visiem tirgotājiem, kas pieņem tukšos dzēriena iepakojumus, ir brīvprātīgi. Citās administratīvajās teritorijās, piemēram, ārpus pilsētas, laukos, veikala tirdzniecības zāles platībai ir jābūt vismaz 60 kvadrātmetriem.

Cik aktīvi Valmieras novada iedzīvotāji nodod tukšos iepakojumus?

Valmieras novadā katru dienu tiek nodoti vidēji 27 tūkstoši iepakojumu. Iepakojumu sadalījums visā Latvijā ir apmēram vienāds – 50% no visa ir plastmasas iepakojumi, 20% ir skārda bundžas, 10% ir vienreiz lietojamais stikls, atkārtoti lietojamais stikls – 20%. Plastmasas ziņā mēs savācam tiešām lielu apjomu, par ko ir prieks.

Vai plānojat paplašināt nododamo iepakojumu veidus?

Tas ir politiķu lēmums – paplašināt šos nododamo iepakojumu veidus. Ja pievienosies jau esošajiem vēl kādi tukšie dzērienu iepakojumu veidi, tad mums ir pienākums nodrošināt, lai šos iepakojumus var atgriezt taromātos. Pirmais paplašinājums jau ir noticis – ar 2023. gada 1. janvāri depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholisko dzērienu PET pudeles vai skārdenes, kas marķētas ar Latvijas depozīta zīmi. Pārejas perioda laikā līdz 2023. gada 30. jūnijam veikalu plauktos var atrasties gan dzērienu iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, savukārt ar 2023. gada 1. jūliju uz visu depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu etiķetēm jāatrodas Latvijas depozīta zīmei.

Šobrīd noris diskusijas arī par iespēju depozīta punktos nodot tetrapakas un piena pakas, bet tas nav vienas dienas lēmums.

Taromātos var arī ziedot. Vai cilvēki izvēlas šo iespēju?

Jā, mēs sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv uzsākām ziedošanas iniciatīvu «Ziedo savu depozītu», kuras ietvaros lietotāji var ziedot depozīta maksu par nodotajiem dzērienu iepakojumiem taromātu tīklā visā Latvijā. Depozīta maksu ir iespējams novirzīt trīs dažādām labdarības iniciatīvām – Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā, trūcīgiem senioriem un dzīvnieku patversmēm visā Latvijā. Ziedošanas funkciju taromātos plānots saglabāt visu depozīta sistēmas darbības laiku.

Cilvēki ļoti aktīvi izvēlas ziedot, arī cilvēki Valmieras novadā – tiek izmantotas visas trīs ziedošanas opcijas. Valmieras novadā vidēji dienā tiek ziedoti 27 eiro, kas mēnesī ir apmēram 800 eiro. Kopumā visā Latvijā tie ir apmēram 1000 eiro katru dienu, kas tiek ziedoti šiem mērķiem.

Publicitātes foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022