Devona sūtījums Staiceles dzelzs avotos

Atšķirībā no dabas simboliem, par kuriem pēc to nosaukšanas galvenokārt tikai vairāk raksta un stāsta,  ģeologi vietā, kas izpelnījusies gada cildinājumu, allaž rīko  arī populārzinātnisku pasākumu. Uz tādu Staicelē pie dzelzs avotiem, kas nosaukti par 2015. gada ģeovietu, interesentus 23. maijā aicināja biedrība «Ziemeļvidzemes ģeoparks».  Tās valdes priekšsēdētājs Dainis Ozols ievadvārdos stāstīja:  «Ģeoloģiskā objekta noteikšanu sākām biedrības «Latvijas Petroglifu centrs» ietvaros. Taču, tā kā tā vairāk darbojas ar vēstures, nevis ģeoloģijas ievirzi, centrs no šī gada noteikšanu uzticēja mums. Nolēmām arī nosaukumu «ģeoloģiskais objekts» aizstāt ar daudz ietilpīgāku —  «ģeovieta». Mūsu ģeoparka pirmais mērķis ir stāstīt par ģeoloģijas lietām Ziemeļvidzemē. Taču, tā kā citās teritorijās līdzīgu biedrību nav, darbojamies arī pārējā Latvijā teritorijā. Cenšamies pievērst uzmanību tādiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, kuriem tās, mūsuprāt, līdz šim  bijis par maz. Mūsu biedrībā aicinu iesaistīties visus, kam ir kaut mazākā interese par ģeoloģijas lietām.»

Kad pasākuma iniciators kopā ar Staiceles Tūrisma un informācijas centra vadītāju Inesi Timermani ģeovietā izliek informatīvo stendu par šo gada ģeovietu un tuvākajā apkaimē skatāmajiem objektiem, sākas  savdabīgs ceļojums laikā un pazemē. Tajā ar brīvdabas lekciju, pat zinātniekiem savstarpēji diskutējot, klausītājus pavada pats Dainis Ozols, kā arī Latvijas Universitātes hidroģeoloģe Aija Dēliņa un mineraloģijas speciāliste Vija Hodireva. Ceļojums ir ne vien pie vēl ļoti maz izpētītajiem Staiceles dzelzs avotiem, bet arī pie bagātībām, ko slēpj Latvijas zemes dzīles.

UZSKATĀMĀK. Kas nav ar aci skatāms, to par šo vietu  Dainis Ozols un Aija Dēliņa centās parādīt kartēs. Ārijas Romanovskas foto