Dienests Zemessardzē – arī lauka virtuvē

Medijos ierasts vairāk lasīt par zemessargu pamatapmācību, nometnēm, mācībām, moderno tehnoloģiju izmantošanu, bet mazāk par it kā neredzamajiem dienesta veicējiem – pavāriem, bez kuriem nav iedomājama dienesta aktivitāšu sekmīga norise. Piedāvājam sarunu ar divām Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona pavārēm ZANI BĒRZIŅU un SIGNI FREIMANI.

Kāds ir jūsu personīgais stāsts par nonākšanu Latvijas Zemessardzē?

Zane: Pirms desmit gadiem iestājos Zemessardzē. Man piedāvāja apmācībā Alūksnē apgūt visu nepieciešamo kategorijas karavīrs – glābējs iegūšanai. Tā nu, ik pa diviem gadiem atjaunojot šīs prasmes, joprojām esmu karavīrs – glābējs. Paralēli tam Zemessardzē kļuvu arī par civilo darbinieci – lietvedi un materiāli tehnisko atbildīgo. Tad komandieris izteica vēlmi par lauka virtuves izveidi jaunā līmenī. Piekritu šim izaicinājumam. Sāku meklēt un rekrutēt virtuves komandu. Tieši tobrīd Zemessardzē pamatapmācību jau apguva Signe un Ingrīda. Tā viņas, dienestu pildot, kļuva arī par pavārēm. Nu jau virtuves komandas pamatkodolu veido Signe, Ingrīda, Ivita, Samanta, Sergejs un Dainis, bet profesionālā pavāre Ingūna, kura ne vienmēr tiek uz mācību norises dalībnieku ēdināšanu, arvien kā lieliska padomdevēja ir sasniedzama tālrunī. Pēdējā laikā mums ir pievienojušie vēl divi jauni topošie pavāri – Juris un Natālija. Kopā esam lieliska, radošas izdomas un saliedētības pilna komanda. Izeju atrodam jebkurā lauka virtuves darba situācijā.

Signe: Vēl pirms postošā kara Ukrainā runāju ar kādu jaunekli par to, kā rīkosimies, ja kaut kas apdraudētu Latviju. Sabēdināja puiša pārliecība, ka tad ar steigu nāktos visu te pamest un doties prom. Tā kā strādāju pirmsskolas iestādē un zinu, ka bērni vislabāk mācās no pieaugušo piemēra, tad sapratu, ka arī man ir jāstājas Zemessardzē. Šo lēmumu nenožēloju ne mirkli. Saviem audzēkņiem patriotiskajās nedēļās ne reizi vien esmu stāstījusi par savu dienestu, esmu viņus iepazīstinājusi ar zemessarga aprīkojumu, pienākumiem un arī, piemēram, ar karavīra daudzveidīgo ēdienkarti. Kopš esmu Zemessardzē, ticiet vai ne, bet mana autoritāte audzēkņu vidū ir ievērojami augusi. Un vai nav jauki, ja ne viens vien puika tagad man lepni paziņo: «Signe, es atkal šodien apēdu putru!»

Vai, uzsākot dienestu, arī jums bija jāpabeidz pamatapmācības kurss, lai saprastu ne tikai Zemessardzes misiju valsts mērogā, bet arī savu esību un atbildību dienestā?

Zane: Atnākot uz Zemessardzi kā no malas, saprašanas nav nekādas, tikai klausies un blisini acis. Tādēļ katram, sākot dienestu, obligāti ir jāiziet pamatapmācība, jādod zvērests un jāapgūst viss pilnvērtīgam dienestam nepieciešamais. Labi, ka tā ir arī iespēja apgūt jaunas zināšanas. Piemēram, es dienesta laikā esmu kļuvusi par karavīru – glābēju, pavāru un arī sakarnieku. Mums kā pavāriem nav atlaides. Uz mācībām un darbu savā lauka virtuvē dodamies pilnā ekipējumā ar ieroci un visu pārējo aprīkojumu. Lauka virtuvē bez katliem un pannām mums pa rokai vienmēr ir arī ķivere, ierocis un rācija. Un ar to visu arī pavāram jāprot strādāt!

Signe: Bez pamatapmācības un jaunām zināšanām dienests nav iedomājams. Viss tajā apgūtais lieti noder arī ikdienā savā darba vietā. Tā, piemēram, mana pirmsskolas iestādes vadība atbalsta mani dienesta aktivitātēs, jo pirmās palīdzības sniegšanas iemaņu un zināšanu apguve dienestā taču noteikti ir ieguvums arī bērnudārza audzēkņu un personāla drošībai.

Kāds ir jūsu tehniskais aprīkojums? Cik lielus katlus un pannas nākas piepildīt, kā spējat aprēķināt un izkalkulēt, lai ēdamā pietiktu visiem kārtējo mācību dalībniekiem?

Zane: Arī lauka virtuves aprīkojums mainās! Mūsu rīcībā vēl ir pagājušā gadsimta milzīgie ar malku kurināmie katli, ko dažkārt arī pie liela ēdāju skaita izmantojam, bet pamatā strādājam ar jaunā tipa lauka virtuvi, kurā ir divi 250 litru katli. Parasti divu dienu mācībās piecās ēdienreizēs mums jāpaēdina gandrīz 200 cilvēku. Lielākos pasākumos spējam pabarot arī 400 cilvēkus. Pusdienās pats galvenais ir otrais – gaļas ēdiens ar piedevām, neiztrūkstoši ir arī zupa, šīs abas maltītes gatavojam uz vietas lauka virtuvē, bet saldos ēdienus atgādā no štāba virtuves. Vienās brokastīs lauka virtuvē regulāri gatavojam sātīgu putru, bet otrās – vārītas olas ar piedevām. Lai dažādotu garšas, izmantojam arī ugunskuru, uz kā vārām dažādas zupas, pēdējā laikā arvien biežāk palutinām ēdājus arī ar grilētiem ēdieniem. Pēc mūsu pasūtījuma pašlaik top īpaši liels lauka virtuves grils. Kalkulējot ēdienkarti, darām visu iespējamo, lai ne tikai iekļautos katram ēdājam atvēlētajā summā, bet arī lai ieekonomētu vakara našķim – katram zemessargam pa šokolādei vai enerģijas batoniņam.

Signe: Zane, plānojot un organizējot savas komandas darbu, lauka virtuves kvalitātes latiņu ir pacēlusi tik augstā līmenī, ka mūsu zemessargi pamatoti to sauc par lauka virtuvi – restorānu. Tas nozīmē, ka mūsu komandā ir uzstādījums: veselīgam ēdienam ir jāsniedz ne tikai labsajūta, bet arī jānodrošina zemessargu muskuļiem spēks un sekmīga darbība prāta spējām. Lauka virtuves – restorāna profesionālo izaugsmi noteikti stimulē arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes visu bataljonu lauka virtuvju meistarības konkursi, kuri parasti notiek pamatapmācību laikā. Apmācību dalībnieki balso par viņuprāt labāko lauka virtuvi, bet kāds Latvijā atzīts šefpavārs dod profesionālu vērtējumu komandu sacensību veikumam – pagatavot ēdienu no piedāvātiem produktiem. Konkursa organizēšanā liela loma arī mūsu Zanei. Arī mūsu virtuves komanda ir bijusi šā konkursa uzvarētāja. Mums ir svarīgi, lai ēdieni mācību slodzes laikā būtu ne tikai sātīgi, bet arī vizuāli tīkami, tādēļ bieži vien mūsu deserti ir īpaši dekorēti un pasniegti, piemēram, stikla burciņās. Zemessargi to novērtē.

Vai jūsu dienestā – lauka virtuvē gadās arī kuriozi? Kā rodat risinājumu?

Zane: Reiz mācību laikā, gatavojot ēdienu laukā, salūza maisāmā lāpstiņa. Puiši bija ātri uz mežu prom! Izgatavoja jaunu lāpstiņu, pat labāku par salūzušo.

Signe: Ir prieks, ka spējam būt ļoti elastīgi un rīcībspējīgi atbilstoši jebkurai negaidītai situācijai.

Kad un kā, pildot dienestu lauka virtuvē, rodas tā patriotiski pacilājošā piederības sajūta, ka esat daļa no lielā valsts aizsardzības mehānisma?

Zane: Ja pildi savu dienesta uzdevumu atbildīgi un ar apziņu, ka paēdis karavīrs ir labs karavīrs, tad katrs zemessarga pateikts «paldies» par lauka apstākļos gatavotām brokastīm vai pusdienām noteikti tikai vairo tavu piederības sajūtu valsts aizsardzības struktūrai.

Signe: Kad uzvelku zemessarga formu, tad varu visu un man nav ne no kā bail. Ikdienā ne visai omulīgi jūtos mežā, bet ar formu mugurā man ir pilnīgi vienalga, kas tur tajā mežā ir – lāči, čūski, vabuļi vai vēl citi mošķi, mierīgi varu pildīt mācību uzdevumus uz zemes, zem kokiem, pa krūmiem un pat naktīs. Dienestam Zemessardzē tiek veltīts brīvais laiks, tādēļ ir lieliski, ka tajā varu arī apgūt tik daudz jauna. Ja lauka virtuvē mans galvenais ierocis ir nazis, tad tas nebūt nenozīmē, ka viss dienests paiet, tikai šķērējot kāpostus un burkānus. Mācību laikā lauka virtuvē manā rīcībā ir arī ierocis un rācija. Un, ja būs nepieciešams, droši darbošos arī ar tiem, jo esmu taču arī tam apmācīta.

ZANE BĒRZIŅA. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007