Dulns kas dulns
Rūjienas vidusskolas skolotājas Elzas Vaivares dēls Jānis Rūjienas vidusskolu pabeidza pirms 60 gadiem (1957.). 35 darba gadus bija kombināta «Māksla» lietišķais grafiķis. Viņa galvenie darba rīki — zīmulis un sietspiede. Mākslinieka darbnīcā tapa plakāti, uzlīmes, ekslibri un vimpeļi. «Atmodas laika vēji pārvērtās vētrā, un drīz vien arī kombināts «Māksla» ar visām nozarēm izputēja. Latvijā ienāca jaunas tehnoloģijas, datorgrafika, un neko vairs nezīmēja ar roku,» ar rūgtumu sirdī saka Jānis Vaivars.
Maizītei jāpelna, un pēc mūža darba likvidēšanas Jānis strādā Mārupes siltumnīcu kompleksā par siltumoperatoru — vēdina un kurina siltumnīcas. Tikai pēdējos divus gadus vairs nestrādā un izlēmis baudīt pensionāram atvēlēto atpūtu. «Terminu māksla var attiecināt uz jebkuru nodarbi. Māksla ir jebkuru darbu paveikt ļoti labi — arī gurķus un tomātus izaudzēt ir māksla,» smejas Jānis.
Ar mākslu saistīta arī Jāņa jaunības dienu aizrautība — zīmēt iemīļoto kinoaktieru portretus un pēc tam «izfunktierēt», kā piekļūt savam varonim un zīmējumu papildināt ar autogrāfu.
«Tikai aiz necieņas pret mākslinieku viņam priekšā var grūst cigarešu paciņu vai nodriskātu lapeli, lai dabūtu autogrāfu,» teic Jānis Vaivars, kura mājās ir unikāla pasaules kinozvaigžņu autogrāfu kolekcija. «Vispirms tapa kinoaktiera portrets, tad meklēju iespēju satikties. Ja jūs sevi atpazīstat zīmējumā, parakstieties. Tā uzrunāju satikto aktieri.»
JĀNIS VAIVARS: «Ja nebija zīmējuma, autogrāfu uz tukšas lapas neprasīju.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv