Dvēseļu putenis. Brīvības cena
Latvijas Republika bija tikko nosaukta vārdā, kad vajadzēja doties to aizstāvēt. Mūsu valsts dzima, Pirmajam pasaules karam beidzoties.
Bet jau nākamā 1918. gada novembra nedēļa parādīja, ka nekas nav beidzies. Pamiers bija noslēgts starp Vācijas impēriju un Antantes valstīm, bet 7. decembrī Sarkanā armija ieņēma Alūksni, pēc īsa brīža Daugavpili, Valku, bet Ziemassvētkos boļševiku jūgā bija arī Valmiera un Cēsis. Un 1919. gadā Latvija atradās smeldzīgā kara jūklī, kur atkal krievi un vācieši cīnījās par teritoriju un ietekmi, bet Latvija aizstāvēja savu neatkarību. Vēstures materiālos Brīvības cīņu hronoloģija tiek rakstīta, jau sākot ar 1918. gada 11. novembri un līdz pat 1920. gada 11. augustam. Latvijas Brīvības cīņas ilgušas 628 dienas.
«Artūrs sniegpārslu virpulī saklausa desmitiem tūkstošu balsis aizlūdzam par tiem, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību,» šis ir citāts no Aleksandra Grīna romāna «Dvēseļu putenis». Autors monumentālo darbu raksta brīvā Latvijā, izstāstot par latviešu strēlnieku gaitām Pirmajā pasaules karā un neatkarības cīņās. Grīns dvēseļu puteni un brīvības cenu ļauj ieraudzīt ar ģimnāzista Artūra Vanaga acīm. Karā bija devušies trīs Vanagu ģimenes vīrieši, atgriezās viens.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv