Dziesma, neaizej!

Tagad, kad vairums dziedātāju aizgājuši pie pirmās diriģentes Līgas Veldes aiz mākoņa maliņas un no represētajiem starp dzīvajiem palikuši vairs tikai divi — Pēteris Blīgzna un Argods, koris vairs nesaucas par poliski represēto, bet vienkārši par senioru kori. Arī Argods, kam dzīves lielākā daļa saistīta ar dziesmu — kamēr vēl nebijis valmierietis, 25 gadus dziedājis Silvicolā, vairs nav Balto bērzu rindās, jo uzskata, ka jāprot laikā aiziet, arī nokāpt no skatuves kļuvis pagrūti. Taču, kamēr dziedājis Baltajos bērzos, bijis kora hronikas krājējs — materiāli par kolektīva uzstāšanās reizēm, repertuāru, dalībniekiem un viņu jubilejām pa desmitgadēm apkopoti apjomīgās mapēs.

Kaut Argodam Miglāvam rit jau deviņdesmit trešais mūža gads, viņš joprojām palicis uzticīgs savam senajam niķim dziedātāju jubilejās gaviļniekus sveikt ar paša sacerētiem tekstiem, kuri pielāgoti kādai visiem labi zināmai melodijai. Nupat pēc senioru koru koncerta noklausīšanās Valmieras Kultūras centrā tāds tapis Valmieras politiski represēto vīru kora Baltie bērzi piemiņai Jāzepa Vītola Gaismas pils pārdomās:

Edgars Luste Ziemassvētkos

Savus vīrus kopā sauc.

Tur sanāca Dainas vīri,

Represijās cietušie,

Represijās cietušie...

Tie dziedāja svētku reizē,

Brīvība kad atgūta.

Visapkārt smaidi, dziesmas —

Sveces gaiši eglē deg!

Visiem rodas laba doma —

Vīru kori dibināt.

Kora krustmāte kļūst Daina,

Krusttēvs Edgars arī klāt.

Tā, lūk, tapa vīru koris,

Ko par Baltiem bērziem sauc

Te dzied vīri represēti,

Tautas garā dzimuši...

Līga Velde diriģente

Pirmos soļus dziesmā ved.

Kora prezidents top Kaspars —

Ved viņš kori tautiņās —

Jā, ved tautiņās...

Inga Zirne korī nāca,

Dziesmu kvalitāti celt.

Inese tai palīdzēja

Korim slavu kaldināt.

Tad par kori filma tapa

Matisones režijā —

Vīri dzied te pacilāti:

Dziesma paliec, neaizej!

BALTIE BĒRZI Skultes kapsētā pie Edgara Liepiņa pieminekļa, piektais no labās — Argods Miglāvs.