Dziesmu grāmatu vicināšana
Pēdējā laikā plašu rezonansi sabiedrībā ir izraisījuši likumdošanas panti par bargu sodu noteikšanu visiem un ikvienam, kas īstenos pretvalstiskas darbības, pie tam pašas šīs darbības definētas tik neskaidri, ka, gluži kā laika periodā, kas vēl saglabājies vecākās paaudzes atmiņā, ir iespējama situācija, ka būtu tikai cilvēks, pants atradīsies.
Likumi, protams, ir rakstīti ar mērķi mazināt «potenciālā ienaidnieka» Krievijas ietekmi Latvijā, taču tiem diemžēl var izrādīties arī bumeranga efekts. Pastāv fakts, kuru bija spiests atzīt pat jaunāko laiku klasiskā darbā Civilizāciju sadursme autors, amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons — ka katra civilizācija, bet arī Krievija de facto ir valsts — civilizācija, tieši sevi redz pasaules centrā, uzskata savas vērtības par universālām un ka katrai civilizācijai ir pašai sava izpratne par vēsturi un gandrīz visiem citiem procesiem. Ja vienkāršoti, tad ir savējie un ir svešie — kaut kādā tumsībā mītoši barbari, kurus par jebkuru cenu nepieciešams civilizēt, lai kas arī tiktu saprasts ar šo vārdu. Rezultāts ir nebeidzami centieni iebāzties ar savām dziesmu grāmatām svešās baznīcās, kas, likumsakarīgi, izraisa atbilstošu mērogu pretestību. Piedevām vēl vienmēr pastāv vismaz teorētiska iespēja, ka vicināšanās ar dziesmu grāmatām pārtop bruņotos konfliktos. Kā labi zināms kopš Pūniešu karu laikiem, Kartāgai ir jātop sagrautai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv