Ēst vai neēst — tāds ir jautājums
Ir tāds teiciens, ka ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem, un vēl kāds cits, ka nav nekā briesmīgāka par centīgu idiotu atbildīgā postenī. Šos atcerējos, lasot pēdējos jaunumus par gaidāmajiem Dziesmu svētkiem, kuru norises vietās būšot aizliegts ienest savu pārtiku un dzērienus, tostarp arī alkoholiskos, ne vien koncertu apmeklētājiem, bet arī svētku dalībniekiem.
Par alkoholu tā kā būtu skaidrs — Latvijas simtgadei veltītie svētki nav tā labākā reize, kad pieliet ģīmi un rumpi, tālab arī uz koncertiem neklātos ierasties ar piekrautiem piknika groziem, taču, ja pie ieejas tiks atņemtas cepumu paciņas vai minerālūdens pudeles, to citādi kā par stulbumu grūti nosaukt. Tā vien šķiet, ka šo noteikumu sacerētāji paši svētkos nekad nav bijuši un uz savas ādas izjutuši, kā tas ir — vairākas stundas neēdušam un nedzērušam atrasties uz skatuves vai klausītāju rindās. Šajā sakarā nav iemesla nepiekrist zvērinātai advokātei, Latvijas Universitātes absolventu kora dalībniecei Solvitai Olsenai — viņa šos aizliegumus, salīdzinot ar bērnu militārās nometnes statūtiem, kvalificējusi kā cilvēka brīvību ierobežojošus ar attieksmi pret svētku dalībniekiem kā pret nesaprātīgiem indivīdiem un ir paudusi gatavību tiesāties, ja šīsdienas tikšanās ar svētku rīkotājiem viņai nebeigsies ar saprātīgu kompromisu.