Fašistu «atrašana» starp leģionāriem
Esmu dzirdējis atziņu, ka vēsture nav notikumu patiess atspoguļojums, bet ir ļoti subjektīva, jo bieži visu koriģē un jau kā patiesību pārraksta tie, kas visilgāk nodzīvo, vai arī notikumus traktē atbilstoši darba devēju politiskajām vajadzībām.
Subjektīvas, protams, ir arī to sirmo vīru atmiņas, kas pirmdien piemiņas dievkalpojumā Doma baznīcā, gājienā un ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa piedalījās Latvijas leģiona atceres dienā. Taču viņi ir vienīgie, kas vēl reāli zina, kādu likteni jaunajiem latviešu puišiem Otrajā pasaules karā uzspieda lielvaras, kad faktiski jau nebija izvēles.
1943. gada 10. februārī Vācija pretēji starptautiskajām tiesībām izdeva pavēli par Latviešu SS «brīvprātīgo» leģiona izveidi, par izvairīšanos no mobilizācijas draudēja ieslodzījums. Sākot ar 1944. gadu, varēja piespriest arī nāvessodu, bet vasarā jau bija lēmums: ikvienu, kas nepakļaujas mobilizācijai 48 stundu laikā, nošaut. Leģiona komandieri bija vācieši, latvieši faktiski bija tikai «lielgabalu gaļa». Bet jaunie puiši tādi negribēja būt, tādēļ, kā vēl tagad stāsta, cīnījās vispirms par savām dzīvībām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv