Futbols ar Ķīnas šprotēm
Precīzāk būtu — ar tām Latvijā saražotajām šprotēm apmēram 250 tūkstošu nesaņemtu eiro vērtībā, kuras bija paredzētas Ķīnas tirgum, taču joprojām nav tikušas pat līdz Mongolijai. Kāpēc un kurš pie tā vainīgs?
Pirms vairāk nekā gada, kad Putina roklaižas ar viņa svētību Ukrainai atņēma Krimas pussalu, vienā daļā pasaules, Latviju ieskaitot, jūtami pamainījās ne tikai ģeopolitiskais klimats, bet arī zināmas neērtības sāka izjust ekonomika, vispirms jau eksportējošās nozares. Kolīdz Eiropas Savienība izšķīrās par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kļuva skaidrs, ka, vienā aizjūgā darbojoties, neiztiksim arī bez bumeranga efekta — dažādiem Kremļa pretpasākumiem, kas īpaši sāpīgi būs tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri darbojas Krievijas tirgū. Protams, bija neliela rūkšana no biznesa puses uz politiķiem, taču pretī tika saņemts daudzbalsīgs Ministru prezidentes, viņas kabineta ar eksporta-importa lietām saistīto ministru un viņiem attiecīgi pakļautās ierēdņu armijas solījums — jā, jā, mēs lieliski apzināmies, cik jums, mīļie, tagad būs s...gi, taču mēs domās būsim ar jums ik katru mīļu dienu, paši meklēsim jums alternatīvus tirgus citur pasaulē un, cik nu varēsim, atbalstīsim jūs šajos valstiskajos centienos... Latvijā biznesa ļaudis ir apsviedīgi, īpaši tie, kas jau nopietnā līmenī strādā eksporta tirgos, tāpēc dažam labam ātri vien bija rokā potenciālās adreses, uz kurām varētu plūst tās preces, kuras šādu vai tādu iemeslu dēļ vairs neņēma pretī Krievija. Bet kā tad ar solīto valsts palīdzību? Kā parasti.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv