Gadiem kalpojot ziedu karalienei — gladiolai
Mājaslapā www.gladiolapluss.lv rūjienietis gladiolu kolekcionārs ar cienījamu stāžu MODRIS PAEGLE raksta: «Šeit jūs atradīsiet šķirnes, kurām droši var pielikt «+» zīmi. Tās ir gan līderes, gan dažādās izstādēs apbalvotas, arī tādas, kuras var saukt par šedevriem, jo augstu novērtētas Čehijā, Lietuvā un Latvijā, ASV, Kanādā un Krievijā. Piedāvāju šķirnes, kas piemērotas grieztiem ziediem, kompozīcijām, no agras līdz vidēji vēlai ziedēšanai. Stādīsim, audzēsim un lolosim ziedu karalieni — gladiolu!»
Pirmā iepazīšanās un pirmā kolekcija
Modris Paegle stāsta:
«Uzzinot par aizraušanos, bieži man jautā par arodu. Atbildu: «Dzīve ir mana profesija!» Pirmā nopietnā saskarsme ar puķkopību sanāca kādreizējā Virķēnu dārzniecībā, kur dārznieks bija Aivars Vīksne. Ko tik tolaik tur neaudzējām: neļķes, gerberas, frēzijas, rozes, tulpes un vēl daudz ko citu. Pircēji brauca ne tikai no Rūjienas un Valmieras, bet arī no Igaunijas. Dārznieks Aivars ar savu kundzi privāti peļņai bija iesākuši audzēt gladiolas. Viņi mudināja arī mani to darīt, bet es, būdams tolaik vien 25 gadus jauns, sevī nospriedu, ka tā taču tāda pensionāru šepte. Aivars mierā nelikās un iedeva man pirmo stādmateriālu. Divus gadus to pieaudzēju un nopelnīju tādu naudiņu, kādu agrāk nebiju rokā turējis. Tolaik Latvijā aktīvi strādāja Dārzkopības biedrība, un tās biedri apgādāja ar dažādu puķu sīpoliem un gumiem visu plašo PSRS. Pieprasījums bija tik liels, ka varēja audzēt un audzēt. Tā arī man bija āķis lūpā! Pamazām auga mana pirmā gladiolu kolekcija. Tolaik Latvijas gladiolu guru bija Aldonis Vēriņš, kuru tagad labi zinām kā Latvijas peoniju krusttēvu. Cik tik varēju, tik jaunu šķirņu sīpolus no viņa iegādājos. Liela loma manas kolekcijas daudzveidībā bija arī kolekcionāram — selekcionāram Hermanim Šmitam no Rubenes. Viņam māsa dzīvoja ASV. Tikai pa viņiem zināmiem kanāliem no Amerikas Latvijā ieceļoja daudzu interesantu un retu gladiolu šķirņu sīpoli. Hermanim arī izveidojās sadarbība ar kādu firmu ASV. Ja no tās kaut ko dabūja selekcionārs Šmits, tad arī man šis tas ievērības cienīgs atlēca. Tā soli pa solim es savā kolekcijā biju nonācis jau līdz 400 šķirnēm.
Tad — iekārtas, varas, valdības maiņa, un daudziem pienāca tik grūti laiki, ka puķkopība vairs nebija prātā. Redzot, cik katastrofāli cilvēkiem zuda interese par to, jo svarīgāka bija izdzīvošana, arī es visam atmetu ar roku. Kolekciju izdalīju pa labi un kreisi. Pats aizbēgu uz Rīgu. Kā īstens rūjienietis dzimto vietu nepametu, bet darbā braukāju uz galvaspilsētu. Tā pagāja gadi.»
MODRIS PAEGLE: «Vai neesmu pamēģinājis selekciju? Kad biju jauns, izmēģināju, bet nepietika pacietības piecus sešus gadus gaidīt rezultātu. Labāk sekoju Einšteina teicienam: «Ja gribi rezultātu tūlīt, tad skaldi malku!» Tā arī daru un, kalpojot karalienei gladiolai, esmu tikai kolekcionārs.» Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv