Gads, kurā atgūts dvēseles miers
Pirms pāris mēnešiem Inese sēdēja uz ceļasomām, lai atgrieztos mājās — Latvijā un Valmierā. Pēc astoņiem Vācijā, Minsterlandē, pavadītiem gadiem dzimtajā pilsētā atgriezās arī Ineses bērni Guntis un Rolands. Ģimene atgriešanos mājās sauc par gada lielo notikumu, kas līdzi nesis laimes sajūtu par to, ka atgūts tas, ko, Vācijā dzīvojot, baidījušies pazaudēt — savu patību.
«Jau pirms pāris gadiem bija skaidrs, ka gribam atpakaļ. Arī prom dodoties, es zināju, ka atgriezīšos. Sākumā šķita, ka aizbraucu uz pāris mēnešiem, lai sakārtotu dzīvi. Peļņā nedevos, tas nebija mans mērķis, jo darba vienmēr pietika tepat. Tomēr Vācijā paliku ilgāk, atbrauca arī bērni, jo ģimene man vienmēr bijusi pati svarīgākā — kur es, tur viņi. Rolands Vācijā sāka skolas gaitas, Guntis jau bija pusaudzis, sāka mācīties turienes skolā. Šogad viss notika pretēji. Guntis, jau pieaudzis būdams, atbrauca uz Valmieru un pateica, ka atpakaļ vairs nebrauks, atrada darbu. Vasaras brīvlaikā te atgriezās arī Rolands un paziņoja, ka arī viņš grib palikt Valmierā. Man nemaz nebija izvēles, jo gribēju būt kopā ar bērniem. Nē, man bija izvēle, viena un pati labākā — atgriezties mājās un sajust to, ko jūtu pašlaik: esmu laimīga, un manī ir miers,» tā INESE BEBRE.
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv