Gaisa temperatūras izmaiņas Vidzemē

Tad bija interesanti kladē pārbaudīt, vai konkrētā «nenormālība» tiešām ir pirmo reizi. Visbiežāk izrādījās, ka viss jau ir bijis piedzīvots, turklāt ne reizi vien, tikai laika intervāls tik liels, ka cilvēki par to aizmirsuši, un cilvēkiem, kā mēs zinām, atmiņa ir īsa.

60 vai pat 90 gadi klimata novērojumiem ir visai mazs periods, tomēr pēdējos gados klimata pārmaiņas ir kļuvušas par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām pasaulē, jo tās kļūst arvien pamanāmākas. Aizvien biežāk Zeme piedzīvo rekordaugstas temperatūras, karstuma viļņus, ilgstošus sausuma periodus un ekstrēmus nokrišņus. Vienlaikus gribas domāt, ka klimats taču vienmēr ir mainījies un cilvēka ietekme uz šiem procesiem ir pārspīlēta. Zinātne apstiprina, ka jā, daļēji tā ir taisnība – uz mūsu planētas visā tās vēsturē ir bijušas dabiskas temperatūras svārstības, tomēr mūsdienu klimata zinātne uzsver būtisku atšķirību: pašreizējā sasilšana notiek ievērojami straujāk nekā lielākā daļa zināmo dabisko klimata svārstību, un tās galvenais cēlonis ir cilvēka darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. To apliecina gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC), gan Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas secinājumi.

Šis jautājums ir aktuāls arī Latvijā. Vecākās paaudzes atceras aukstākas ziemas, biezāku sniega segu un stabilākus gadalaikus nekā mūsdienās.

Ņemot vērā gan zinātniskos secinājumus par klimata pārmaiņām kopumā, gan Latvijas un Vidzemes meteoroloģiskos datus, noskaidrosim, kādas temperatūras izmaiņas novērotas pēdējās desmitgadēs un kādi varētu būt to cēloņi.

Vai klimats vienmēr ir mainījies?

Jā, zinātne apgalvo, ka Zemes vēsturē ir bijuši periodi, kad planēta bijusi ievērojami aukstāka nekā pašlaik un arī karstāka. To ietekmējuši Saules aktivitātes cikli, vulkāniskie izvirdumi, izmaiņas Zemes orbītā un okeānu straumju darbībā. Šie procesi darbojas jau miljoniem gadu un turpina ietekmēt klimatu arī mūsdienās.

Tomēr zinātnieki norāda uz būtisku atšķirību starp dabiskajām klimata svārstībām un pašlaik notiekošo sasilšanu. Vēsturiskās pārmaiņas parasti notika ļoti lēni – vairāku simtu vai pat tūkstošu gadu laikā. Savukārt mūsdienās temperatūras pieaugums novērojams dažu desmitu gadu laikā. Tas ir neparasti straujš temps, kas ar dabiskajiem faktoriem vien nav izskaidrojams.

Tāpēc zinātniskajās publikācijās klimata pārmaiņas netiek skaidrotas kā pilnīgi jauna parādība, bet gan kā process, kura pašreizējo intensitāti lielā mērā nosaka cilvēka darbība.

Cilvēka ietekme uz klimatu

Lai saprastu cilvēka ietekmi uz klimatu, nepieciešams izprast tā saukto siltumnīcas efektu. Atmosfērā atrodas gāzes, kas aiztur daļu no Zemes izstarotā siltuma. Bez šī dabiskā mehānisma vidējā temperatūra uz Zemes būtu aptuveni –18 °C, un dzīvība tādā formā, kādu pazīstam šodien, nebūtu iespējama. Problēma rodas tad, kad šo gāzu koncentrācija atmosfērā strauji palielinās. Kopš industriālās revolūcijas cilvēce arvien vairāk izmanto fosilo kurināmo – ogles, naftu un dabasgāzi. To sadedzināšanas rezultātā atmosfērā nonāk liels daudzums oglekļa dioksīda, kas pastiprina siltumnīcas efektu.

Papildus tam klimatu ietekmē mežu izciršana, rūpniecība, transports un intensīva lauksaimniecība. Visas šīs darbības palielina siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā.

Mūsdienās pastāv ļoti plaša zinātniskā vienprātība, ka cilvēka darbība ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis. Tas nenozīmē, ka dabiskie faktori vairs nepastāv, taču to ietekme nespēj izskaidrot novēroto temperatūras pieaugumu pēdējā gadsimta laikā.

Klimata pārmaiņas Latvijā

Arī Latvija, protams, ir daļa no globālās klimata sistēmas, tāpēc pasaulē novērotās tendences atspoguļojas arī mūsu valstī. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) veiktie pētījumi, kuros analizēti meteoroloģisko staciju dati visā Latvijā, liecina par stabilu gaisa temperatūras paaugstināšanos pēdējās desmitgadēs. Pētījumos izmantoti novērojumi no 1961. līdz 2010. gadam, kā arī izstrādāti nākotnes klimata scenāriji līdz 2100. gadam.

Īpaši izteiktas izmaiņas vērojamas ziemas sezonā. Agrāk ilgstošs sals un stabila sniega sega bija ierasta parādība lielākajā valsts daļā. Mūsdienās ziemās bieži novērojami atkušņi, lietus un straujas temperatūras svārstības. Dažos gados sniega sega veidojas tikai uz īsu laiku vai arī neveidojas vispār.

Latvijā pieaug arī ekstremālu laikapstākļu biežums. Vasarās arvien biežāk tiek reģistrētas ļoti karstas dienas, savukārt nokrišņi kļūst nevienmērīgāki. Tas nozīmē, ka vienos periodos iespējams sausums, bet citos – ļoti stipras lietusgāzes.

Šīs pārmaiņas ietekmē daudzas nozares – lauksaimniecību, mežsaimniecību, transportu, enerģētiku un sabiedrības veselību. Tāpēc klimata pārmaiņas vairs netiek uzskatītas tikai par nākotnes problēmu, bet gan par procesu, kas jau tagad ietekmē Latvijas iedzīvotāju ikdienu.

Vērīgākie būs pamanījuši, ka dzīvē īsti vairs nestrādā sentēvu dabas novērojumu «reizrēķins», pēc kura mūsu senči prognozēja laikapstākļus pusgadam uz priekšu vai pat ilgākam periodam. Tā ir mūsu tautas folkloras daļa, kam savulaik pamatā bijuši ilgstoši dabas novērojumi, tomēr mūsdienās uz tiem vairs nevar paļauties. Piemēram, ja Māriņās (15. augustā) līst lietus, tad Ziemassvētkos būs atkusnis vai silts laiks. Ja Mārtiņos ir sniegs, tad Lieldienās būs ledus. Ja Ziemassvētkos ir zaļa zāle, tad Lieldienās būs sniegs. Ja Sveču dienā (2. februārī) spīd saule, tad pavasaris kavēsies. Ja Meteņos ir daudz sniega, tad būs laba raža. Ja Jāņu naktī ir daudz rasas, tad būs laba miežu un siena raža, u.c. Ja klimats pasaulē nebūtu mainīgs, tad mums atliktu vien papildināt sentēvu novērojumus un dzīvot bez bēdu, tomēr tik vienkārši nav.

Vidzemes klimata īpatnības

Lai gan Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, klimata apstākļi dažādos reģionos atšķiras. Vidzeme atrodas tālāk no Baltijas jūras nekā Kurzeme, tādēļ šeit jūtamāka ir kontinentālā klimata ietekme.

Vidzemes augstienes teritorijās ziemas tradicionāli ir aukstākas un sniegotākas nekā piekrastē. Tādos rajonos kā Alūksne, Zosēni un Priekuļi bieži tiek reģistrētas vienas no zemākajām temperatūrām Latvijā.

Vēsturiski Vidzemē bija raksturīgas ilgākas ziemas un stabilāka sniega sega. Tieši tāpēc klimata pārmaiņu radītās izmaiņas šeit ir īpaši pamanāmas. Agrāk vairākus mēnešus pēc kārtas valdīja noturīgs sals, tagad ziemas kļūst mainīgākas un neprognozējamākas.

Lai gan Vidzeme joprojām saglabājas kā viens no vēsākajiem Latvijas reģioniem, ilgtermiņa tendence ir tāda pati kā citur valstī – temperatūra pakāpeniski paaugstinās.

Gaisa temperatūras izmaiņas Vidzemē

Analizējot meteoroloģisko staciju novērojumus, var secināt, ka Vidzemē pēdējās desmitgadēs notikusi pakāpeniska sasilšana. Šīs izmaiņas nav vienādi izteiktas katru gadu, tomēr ilgtermiņa tendence ir skaidri novērojama.

Visizteiktākās pārmaiņas vērojamas ziemas sezonā. Auksto dienu skaits samazinās. Lai gan ir novērojami īslaicīgi aukstuma rekordi, ilgtermiņā dienu skaits ar ļoti zemām temperatūrām samazinās. Tas ir viens no skaidrākajiem klimata sasilšanas indikatoriem.

Savukārt atkušņu periodi kļūst biežāki. Rezultātā samazinās arī dienu skaits ar stabilu sniega segu. Mūsdienās biežāk novēro atkušņus janvārī un februārī. Tas rada papildu riskus ceļu infrastruktūrai, mežiem un lauksaimniecībai.

Interesanti, ka klimata sasilšana nenozīmē pilnīgu aukstuma izzušanu. Arī mūsdienās iespējamas ļoti aukstas ziemas vai atsevišķi aukstuma rekordi. Tomēr klimata analīzē svarīga ir nevis viena konkrēta diena vai gads, bet gan ilgtermiņa tendence. Tieši šī tendence liecina par pakāpenisku temperatūras pieaugumu, lai gan absolūtās temperatūras joprojām saglabājas zemākas nekā piekrastes rajonos.

Arvien biežāk tiek novēroti arī vasaras karstuma viļņi. Agrāk temperatūra virs +30° C bija samērā reta parādība, bet pēdējās desmitgadēs šādas dienas kļuvušas ievērojami biežākas. Šīs pārmaiņas ietekmē mežu augšanu, lauksaimniecības sezonas garumu, kaitēkļu izplatību un ūdens režīmu upēs un ezeros.

Klimata ietekme uz Vidzemi nākotnē

Latvijas klimata scenāriji liecina, ka temperatūras paaugstināšanās turpināsies. Tas nenozīmē, ka ikkatrs nākamais gads būs siltāks par iepriekšējo, taču kopējā tendence saglabāsies augšupejoša.

Prognozes paredz, ka līdz gadsimta beigām ziemas Vidzemē kļūs vēl maigākas. Samazināsies dienu skaits ar ilgstošu salu, būs mazāk sniega, bet pieaugs nokrišņu daudzums lietus veidā. Vasarās iespējami biežāki karstuma viļņi. Tas radīs papildu slodzi gan cilvēku veselībai, gan infrastruktūrai.

Vienlaikus garāka veģetācijas sezona var sniegt noteiktas priekšrocības lauksaimniecībā un mazākas apkures izmaksas ziemā.

Tomēr kopumā speciālisti uzsver, ka ieguvumi nespēs pilnībā kompensēt riskus, ko rada klimata pārmaiņu turpmāka pastiprināšanās.

***

Zinātniskie pētījumi un ilgtermiņa meteoroloģiskie novērojumi liecina, ka pēdējo simts gadu laikā fiksētais temperatūras pieaugums ir pārāk straujš, lai to varētu izskaidrot vienīgi ar dabiskajiem procesiem. Klimata pārmaiņas nav teorētisks pieņēmums vai subjektīvs viedoklis – tās ir izmērāmas un novērojamas parādības, kuru ietekme redzama gan pasaules mērogā, gan Latvijā, tostarp Vidzemē. Tādēļ klimata pārmaiņu izpratne, to radīto risku apzināšanās un pielāgošanās šīm pārmaiņām kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu gan valsts un pašvaldību, gan arī ikviena iedzīvotāja līmenī.

Publikācijā izmantoti Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) dati un IPCC ziņojumi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007