Gēnos rakstīta vēlme pēc dārza

«Par peonijām man ir tāds interesants stāsts: kad beidzu pamatskolu, mana vecmamma sveiciena pušķī bija atsūtījusi peonijas, bet es jaunkundzes šplīnīgumā vai kaunējos to pušķi saņemt. Re, kā sanāk, — pēc gadiem 40 to esmu izvēlējusies par savu puķi,» sacīja «Ceriņu» saimniece, skolotāja un režisore Merika Lūse, kura noliedz, ka peonija ir sliņķu puķe. Kolekcijas veidotāja zina, ka vecmammas dārzā augošās peonijas daudz darba neprasīja, dāvājot smaržu un prieku, bet jaunās peoniju šķirnes pirmajos gados esot stipri ucināmas.

«Ir man kādas 100 peoniju šķirnes. Daļa no Anglijas sūtītas, daļa tirgos pirktas, arī iegūtas maiņas ceļā. Par savām peonijām  nedomāju komerciāli, nedomāju, ka iekārtošu arī kādu parādes dārzu. Manas peonijas ir kolekcijai, tā ir mana aizraušanās. Zinu, ka noteikti tās pavairošu,» tā Merika, rādot, kur jau ieaugušies, spēcīgāki stādījumi, kur no zemes izspraukušies pavisam jauni stādi.

Merika stāstīja un rādīja, kas dārzā sastādīts, arī daudz dekoratīvo koku un krūmu, atklājot, ka pati Lūšu ģimene šajās Latvijas laikā celtajās mājās dzīvo vien piecas vasaras. Kopuši teritoriju, rūpīgi veidojuši  ainavu. Pērnā gada rudenī uz valsts svētkiem darbs arī morāli augstu novērtēts — «Ceriņi» atzīta par sakoptāko individuālo māju Skaņkalnes pagastā.

PAR PEONIJĀM LASU DAUDZ, sacīja peoniju šķirņu kolekcijas veidotāja Merika Lūse. Informāciju var uzzināt žurnālos, internetā, bet grāmatu grāmata ir Aldoņa Vēriņa sarakstītā «Peonijas».