Gribēšana ir
Otrdien Latvijas valdība kārtējo reizi aktualizēja jautājumu, kas ik pa laiciņam tiek izcelts uz galda, sparīgi padiskutēts un... atkal nolikts dziļi atvilktnē. Gāzes tirgus liberalizācija. Iespējams, šoreiz viss patiešām būs pa īstam, jo ministri pieņēmuši lēmumu par dabasgāzes tirgus reformas tālāko attīstību un, pats galvenais, precīzi atrunājuši, kādas darbības tiks īstenotas, lai līdz 2017. gadam nodrošinātu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.
Liberalizāciju jeb tirgus atvēršanu katrs no mums tīri matemātiski un loģiski saprot vienīgi tādā veidā, ka līdz ar vairāku preces piedāvātāju plēšanos par katru potenciālo pircēju jeb preces lietotāju uz leju tirgū jākrīt piedāvājuma cenai. Tā spriež optimists. Pesimists tūlīt atgādina šāda paša nosaukuma notikumus Latvijas elektrības tirgū — lai cik sarežģītos komentāros katrs gaismas nesēju skaidrojums par reformas būtību ietērpts, rēķins rāda, ka pēc tirgus atvēršanas elektrība lētāka nav kļuvusi.
Jāsaprot, ka gāze vai elektrība, nonākot tirgū, nav gluži līdzīgas ar pirmajām zemenēm vai agrajiem kartupeļiem, ar kuriem piebrauc pilns tirgus pārdevēju, tāpēc cenas, viņiem pašiem negribot, tomēr zemē jālaiž, citādi pircējs aizies pie konkurenta. Katram pārdevējam zemenes vai kartupeļi savā kastē vai maišelī, nekādu papildu izdevumu, jo pircējs pats iegādāto mājās nogādās. Ar gāzi un elektrību citādi — no visiem galiem tās vienā krāsā un smaržā nāk, pie tam Latvijas teritorijā pa vieniem un tiem pašiem cauruļvadiem, zemes un gaisa kabeļiem pie patērētājiem nokļūst.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv