Grieķijas ēna pār Eiropu
Latvijas plašsaziņas līdzekļos pašlaik nepelnīti maz uzmanības tiek veltīts vēl vienam Eiropas nosacīti «karstajam punktam» — Grieķijai, kurā pašlaik notiek procesi, kas noteiktas apstākļu sakritības gadījumā var sagraut visu eirozonu kā kāršu namiņu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Grieķijas jaunā valdība pašlaik darbojas pēc principa: «mums nav ko zaudēt, tikai mūsu važas».
Iemesli, kamdēļ Grieķija ir iestigusi procentuāli vienos no lielākajiem parādiem pasaulē, būtībā līdzinās situācijai ar Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējiem nesenās krīzes laikā. Vieni ņēma, otri deva, bet beigās vainīgi, protams, izrādījās nevis tie, kuri deva, bet gan tie, kuri ņēma, lai gan taisnīgi būtu, ja atbildība tiktu sadalīta uz pusēm. Piedevām vēl iepriekšējo parādu dzēšanai Grieķijai tika uzspiesti jauni, vēl apjomīgāki kredīti un ieviesti tādi taupības pasākumi, ka valsts ekonomika šo pasākumu, apvienotu ar nepieciešamību kredītu dzēšanai ik gadu tērēt summu, līdzvērtīgu 5% no visas Grieķijas IKP, vienkārši iet bojā. Ja analogā situācijā 2009. gadā būtu nonākusi Latvija, visticamāk, tā kā valsts jau sen būtu beigusi pastāvēt, tomēr par laimi mūsu taupības pasākumi un aizdevumi salīdzināmā izteiksmē sliktākajā gadījumā bija blāva ēna no Grieķijas pasākumiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv