Latvijas armijas virsnieks, Brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis Zolts dzimis Sēļu pagasta «Vecstārastos», mācījies vietējā draudzes skolā un skolotāju seminārā, tāpēc īpaša izstāde, kurā bija izzināts plašs Latvijas armijas veidošanās un vēstures stāsts, kā arī uzsvērta Zolta personība, bija skatāma Sēļu muižā.
«Krievijas impērijas karaspēkā iesaukts 1914. gadā. Ieskaitīts 79. artilērijas brigādē un visu Pirmā pasaules kara laiku pavadījis Kaukāza frontē. Vairākkārt apbalvots. Pēc kara beigām atgriezies Latvijā. 1919. gada janvārī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Bijis vada, vēlāk rotas komandieris Atsevišķajā studentu bataljonā, kapteiņa dienesta pakāpē. Piedalījies pirmajās Kalpaka bataljona kaujās Kurzemē,» par Pauli Zoltu teikts vēstures arhīvos.
Maijā, kad tika atzīmēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadiena, un pašlaik, kad turpinās gatavošanās Cēsu kauju simtgades svinībām, kas notiks Cēsīs 22. jūnijā, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņa tiek godināta arī vietās, kur puiši un vīri, kas iestājās par brīvu Latviju un par savu jauno valsti atdeva dzīvību, dzimuši, auguši un skolojušies. Pauļa Zolta atdusas vieta ir Mazsalacas kapos.
VIENA LATVIEŠU ROTA, vienīgi ar durkļiem un nažiem apbruņota, devās cauri ugunīgām ložu šaltīm. Četru ložu krūtīs trāpīts, rotas priekšgalā krīt komandieris Zolts, bet rota neatkāpjas, tā turpina uzbrukumu un notur fronti starp Kauguriem un Sloku. Pēc nāves Paulis Zolts apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Foto no Mazsalacas muzeja arhīva