Izsūtījumā radusies draudzība kuplo joprojām
1941. gada 14. jūnijs ir viena no drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē – nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem.
Arī INA DOLACE, kas šobrīd jau sešus gadus dzīvo Valmierā, tolaik vēl tikai maza meitene būdama, tika svešumā izsūtīta no Madonas stacijas. Tālo ceļu Ina veica kopā ar mammu Ernu, tētis Augusts bija citā ešelonā, jo vīriešus atdalīja no ģimenēm un sūtīja citviet. Ar saviem un mammas Ernas atmiņu stāstiem dalās Ina pati, viņas meita DAINA LĀRMANE stāstījumu ik pa laikam papildina ar to, ko viņa atceras no bērnībā mammas stāstītā. Daina ir augusi, klausoties izsūtījuma stāstus, jo pēc tam, kad Ina 1957. gada janvārī atgriezās Latvijā, viņa saglabāja labas attiecības ar tiem cilvēkiem, ar ko bijusi kopā izsūtījumā, un tikšanās brīžos visi dalījās ar savām atmiņām.
INA KOPĀ AR MEITU DAINU. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv