«Jā, oligarhs! MŪSU oligarhs!»
Nokļūšana «tai pašā kamerā, kur pirms 14 gadiem» (delfi.lv) nav gals, pat pieturpunkts Aivara Lemberga un viņa apkarotāju cīņā. Kļūs arvien interesantāk – varbūt tik ļoti, ka izmisīgi gribēsies dzīvot garlaicīgos laikos.
Nevēlos ne publiski, ne citādi strīdēties ar kolēģi Andi Sedlenieku. Esam labi draugi, un tieši ar viņa protekciju es reiz – pirms 17 gadiem, bet šķiet tik nesen! – ieviesos šajā lappusē. (Tāpēc, lasītāj, kam nepatīku, vaino Andi!) Bet tomēr: Lemberga prāvas spriedumā nav ne s... khm, naga melnuma no vēsturiskuma! Runāt par Hūtesvīru pagātnes formā ir bīstams pašapmāns.
Pirmie apliecinājumi jau ir. Ventspils domes (valdošā vairākuma) paziņojums nosoda Lemberga ieslodzīšanu, pirms spriedums (ko noteikti pārsūdzēs) stājies spēkā. Lemberga apcietināšanu ZZS nosauca par izrēķināšanos ar opozīciju. Partija Ventspilij un Latvijai vēlēšanās viņu pieteiks kā saraksta pirmo numuru un domes priekšsēdētāja kandidātu. Lemberģisti zina: ja atteiksies no šī cilvēka, par lupatām un vazaņķiem viņus atzīs ne tikai atbalstītāji vai malā stāvētāji, bet pat ienaidnieki.
Šis Cepļa kungs būs varens pat aiz restēm. Daudzi Rīgas lielmaņi – un pat pavisam nesen – ir savās vajadzībās viņam zemu klanījušies un lišķējuši. Daļa noteikti dabūja cerēto – protams, arī saistības pret labdari piedevās. Ne visi viņi ir izvazāti pa medijiem kā «stipendiāti» vai sadzīti Saeimas opozīcijas bedrē, no kuras neizkārpīties.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv