Jākāpina ražīgums
Publiskajā telpā arvien vairāk uzvirmo divas tēmas, proti, jautājums, vai tautsaimniecība pārkarst un vai tas ir tik slikti, ka atgūstam krīzē zaudēto. Uz šiem jautājumiem atbild Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula un Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Mārtiņš Kazāks, raksturojot arī to, kādas pazīmes liecina par veselīgu ekonomiku.
Cilvēkiem vārds pārkaršana pats par sevi signalizē raizes, taču, runājot par algām, runā, ka tās kāpjot nepamatoti strauji. Viss šķiet saprotami — bija krīze, algas kritās, krīze pārdzīvota, algas atkal kāpj. Par ko te raizēties? D. Paula saka: «Jā. Atalgojuma līmenis Latvijas tautsaimniecībā ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, gandrīz visās jomās tas ir sasniegts vai pat pārsniegts, izņēmumu ir maz, taču runa ir par to, cik strauju algu pieaugumu mēs varam atļauties.»
Ja salīdzinām, kā bija pirms krīzes un kā ir tagad, — toreiz augām ļoti strauji. IKP pieauga par kādiem 10% gadā, bet algas par 20% gadā, un tas tiešām šķiet daudz; tagad tas viss šķiet mēreni — IKP pieaugums pa gadu ir 3 — 4%, bet algas kādi 7% gadā. Kur ir problēma?
«Tautsaimniecībā nav tāda spidometra, pēc kura mēs varētu pateikt, vai mēs augam par ātru. Tas ir atkarīgs no ekonomikas organisma, proti, tā, cik spēcīgs vai novājināts tas ir. Te var vilkt līdzības ar smagu fizisku darbu — viens to paveic svilpodams, citam tas sagādā ļoti lielu piepūli,» skaidro ekonomiste.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv