Jauc putru ar kāpostiem

Latvijā šī gada sākumā bijuši 4132 aizbildņi, un apmēram ceturtā daļa no viņiem nav bērna radinieki. Liela daļa bērnu nonākuši svešu cilvēku aprūpē, kur bauda ģimenisku vidi. Tieslietu ministrija virza grozījumus vairākos Civillikuma pantos, kas skar aizbildnību, uzsverot, ka jāsakārto Civillikums un arī ārpusģimenes aprūpes sistēma, vienkārši runājot, nosakot, ka pēkšņi bez vecāku gādības palikušam, krīzes situācijā nonākušam bērnam ir jāmeklē aizbildnis, bet bērns nav nododams viņam pavisam svešu cilvēku ģimenē. Sabiedriskās organizācijas, kas aizstāv aizbildnību kā formu, kas viņuprāt vislabāk nodrošina bērnu tiesību aizsardzību, grozījumiem krasi  iebilda, uzsverot, ka cilvēku, kuri gatavi kļūt par bērnu aizbildņiem, nav tik daudz, lai viņus atsijātu pēc formāliem kritērijiem.

Ierēdņi un deputāti, kuriem jālemj, vai grozījumus virzīt tālāk Saeimai un deputātiem balsošanai, pagaidām paņēmuši pauzi. Labi, ka tā. Līdz 3. lasījumam vēl var apdomāt lietas patieso būtību. Citādi Bāriņtiesām nāktos strādāt, ievērojot jaunu aktuālo  redakciju, bet tieši cilvēki, kuri pašvaldībās domā par bērnu likteņiem, pauduši pārliecību, ka, sākot likumu vai sistēmu reformas, ieguvumi jāskata bērna acīm.