Jaunajiem būvniecības normatīviem neatbilst neviena esošā ēka

Kaspars Kalniņš: — Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā redzama interaktīva karte, kurā atzīmētas ēkas, kurās atklātas kādas ekspluatācijas nedrošības pazīmes vai notikusi pārbūve, kas nav pareizi dokumentēta. Ēkas, kuras drošības ziņā izskatās pavisam slikti, kartē atzīmētas sarkanā krāsā. Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa publisko ēku būvētas iepriekšējā gadsimtā un, protams, ir nolietojušās — neviena no tām bez plaisām nav redzēta. Vai tās ir progresējošas un bīstamas, grūti spriest, tas jāvērtē katrā objektā individuāli.

Kartē arī mūspusē bijuši iezīmēti daži dzeltenie punkti, bet jāņem vērā, ka tādi var parādīties vien, ja ēkā notikuši kādi demontāžas darbi, kas, iespējams, līdz galam nav dokumentēti un par tiem vairs neviens neatceras. Bija gadījums, kad, apsekojot kādu pirmsskolas izglītības iestādi, atklājās logu ailes, kuras inventarizators nebija iezīmējis. Sanāca, ka veikta nelikumīga būvniecība, un to patiesībā ir diezgan sarežģīti legalizēt.

Pagājušajā reizē pieminējām dažus objektus Valmierā, tostarp 5. vidusskolas sporta zāli, kur bija saskatītas nopietnākas neatbilstības.

Ēka bija pašvaldībai nepieņemami izbūvēta, tajā jau bija izveidojušās plaisas, tā arī vizuāli slikti izskatījās. Tagad tehniski viss ir sakārtots, arī jumts nomainīts, un visi nepieciešamie dokumenti sagatavoti iesniegšanai Būvniecības valsts kontroles birojam pieņemšanai ekspluatācijā.

Par kādiem līdzekļiem ēka sakārtota?

Par pašvaldības līdzekļiem, jo šai būvniecībai bija divu gadu garantija. Jāņem arī vērā, ka laikā, kad ēka celta, projektētāji ņēma vērā citas sniega slodzes (gandrīz visas ēkas, iepriekš būvētas, ar sniega slodzi 70 kilogrami uz kvadrātmetru). Pašlaik būvniecības normatīvi nosaka gandrīz trīsreiz lielākas slodzes, ņemot vērā arī to, kur ēka tiek būvēta. Kādreiz Latvija bija viens reģions, tagad tā sadalīta atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Kā piemēru var nosaukt Liepāju un Gaiziņkalna apkārtni, kur ziemas ir izteiktākas.

Cik liela slodze tagad jāņem vērā, būvējot ēkas Valmierā? Izskatās, ka ziemas mums ar sniegu skopojas...

Kā jau teicu, tā ir gandrīz trīsreiz lielāka — tagad normatīvā vērtība ir 175 kilogrami uz kvadrātmetru, kas atbilst Eiropas standartiem. Protams, līdz ar to pieaug arī būvniecības izmaksas.

Kad pēdējoreiz Būvniecības valsts kontroles birojs Valmierā bijis?

Inspektori pie mums brauc regulāri, apsekojot infrastruktūras objektus, kur notiek būvniecība un kuru izmaksas sasniedz pusotru miljonu. Pašlaik Valmierā viņi seko peldbaseina būvniecībai. Jau esošās publiskās ēkas pēdējoreiz apsekotas 2016. gada beigās. Tas notiek pēc attiecīga saraksta, pārejot no lielākiem uz mazākiem objektiem.

ŪDENS IELĀ 2C, kur tiek veidota sociālā māja, ēkas plakanais jumts tiek pārbūvēts par divslīpju. Jāņa Līgata foto