Jaunieši izvēlas biznesa vidi

- 25.Oktobris, 2022
PROJEKTS
Laikrakstā

Vai par uzņēmēju var kļūt skolas laikā? Skolēnu mācību uzņēmumos (SMU) nodarbinātie ir pārliecināti, ka daudzus vaļaspriekus, radošas idejas var pārvērst peļņas avotā. SMU pieredze to palīdz izdarīt.

Ir divas mācību iestādes Valmierā, par kuru SMU dzird visvairāk. Ļoti darbīgi ir Valmieras tehnikuma un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi.

Ozolzīļu kafija, spieķis un karote

Lielākais veiksmes stāsts, kuru izdevās piedzīvot Valmieras tehnikuma jaunajiem uzņēmējiem, notika 2018. gadā.

«Mūsu skolēnu mācību uzņēmums «Safe & Stable» ieguvis 1. vietu Jauno uzņēmēju forumā un dosies uz Serbiju, lai pārstāvētu Latviju Eiropas finālā Belgradā,» lepojās Valmieras tehnikums un teica vislielāko paldies skolotājai Agitai Šamšelei, kas gadu gadiem bijusi skolēnu ideju atbalstītāja un palīdzējusi jauniešiem dibināt savus SMU. «Safe & Stable» radīja spieķi, kas paredzēts cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.

SMU Valmieras tehnikumā sen nav svešvārds, tie jau 13 mācību gadus tiek veidoti un darbojas, un ar jaunām radošām uzņēmējdarbības iniciatīvām klajā nāk jaunieši. Desmit gadus Valmieras tehnikuma SMU vienmēr nokļuvuši Latvijas mēroga finālā, pierādot savu redzējumu arī tehnoloģiju inovācijās.

Ik gadu Valmieras tehnikumā vismaz 40 jaunieši iesaistās SMU darbībā, uzsverot, ka nākotnē raugās arī sava uzņēmuma virzienā. Starp citu, divi pandēmijas laikā aizvadītie mācību gadi nav būtiski kaitējuši Valmieras tehnikuma SMU aktivitātēm, jauniešiem pieticis spara savas idejas attīstīt.

Par pandēmijas laika sekmīgāko uzņēmumu Valmieras tehnikumā dēvē «Spoonable».

Stāsta Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmumu programmas vadītāja ILZE KOBIAKA:

«Pērn Valmieras tehnikuma SMU «Spoonable» izcīnīja 2. vietu vidusskolas uzņēmumu konkurencē, kā arī ieguva vairākas simpātiju balvas no lielākajām Latvijas augstskolām. Mēs sakām, ka «Spoonable» ir visstabilākais pandēmijas laika uzņēmums, kas izstrādāja īpašu produktu. Jauniešiem bija liela ieinteresētība, degsme un prasme kopā darboties, lai radītu speciāli izstrādātu karoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šī karote varētu palīdzēt ieturēt maltīti cilvēkiem, kam spēcīga roku trīce, cilvēkiem, kam diagnosticēta Parkinsona slimība. Un doma bija radusies pašiem jauniešiem. Audzēkne bija vērojusi, cik sarežģīti kādam cilvēkam ar šo saslimšanu bijis ieturēt maltīti. Jaunieši cenšas realizēt ko tiešām paliekoši vērtīgu. Es šī produkta izstrādi, šī SMU darbošanos saucu par labo praksi, jo kopā nāca programmētāji, loģistikas studenti, topošie grāmatveži un pārtikas tehnologi, un lika kopā savus prātus, lai realizētu šo ideju prototipu līmenī. Līdz gala produktam vēl tāls ceļš ejams, piesaistot arī augstākas raudzes profesionāļus, bet «Spoonable» ir novērtēts. Atzinīgi vērtēja praktizējoši uzņēmēji, novērtēta arī sociālā atbildība.»

Iesaistīšanās SMU ir iespēja katram pusaudzim, jaunietim pašam atbildēt uz jautājumu: ko gribu darīt, ko vēlos sasniegt? Bieži vien paša nodarbinātība, biznesa ideja tiek atrasta, izmantojot savas līdzšinējās prasmes, vaļaspriekus. Darbošanās skolēnu uzņēmējdarbībā veicina komunikācijas prasmes, arī prasmi savu ideju aizstāvēt, par to pastāvēt, pārliecināt.

Sarunās ar jaunajiem uzņēmējiem, viņu padomdevējiem izdevās saklausīt, ka skolēnu mācību uzņēmumu darbošanās sarukusi sākumskolās un pamatskolās, bet daudziem prātā dažādi SMU tirdziņi, kur ļoti interesanti sevi savulaik pieteikuši tieši gados jaunākie interesanto darbu darītāji. Bērni ierasti savu produktu radījuši kopā ar vecākiem. Kāds tā zīmējis apsveikumu kartītes, cits darinājis rotaslietas, cits lējis vaska sveces. Skolotāja Ilze Kobiaka atcerējās, ka reiz no šāda tirdziņa mājās pārnesusi daudzas bišu vaska sveces. Kad jautājuši, kāpēc pirkusi, Ilze vaļsirdīgi atzinusi, ka nav varējusi nenopirkt, jo mazais puika no Mazsalacas tik ļoti daudz un labi stāstījis par ģimenē tapušo produkciju, ka bērna darba novērtēšana šķitusi pašsaprotama.

Ilze Kobiaka pastāstīja par vēl kādu pieredzes stāstu, kas radies, sadarbojoties ģimenei, bet SMU izpildījumā pat sadarbojoties skolām. Proti, vecākā māsa mācījusies Valmieras tehnikumā, bet brālis – Pāles pamatskolā. Brālim tuva bijusi daba, lasījis ozolzīles. Un ozolzīles SMU pārtapušas produktos ar pievienoto vērtību: ozolzīļu kafijā, ievārījumā, uzkodu batoniņā.

«Ģimene kopā darbojās. Māsa ir tehnikumu beigusi, bet brālis šo uzņēmējdarbības nišu notur. Viņš pat ir sastādījis prāvu ozolu audzi, domājot par nākotni,» tā pieredzējusī Valmieras tehnikuma SMU programmas vadītāja Ilze Kobiaka, piebilstot, ka ik gadu un arī šogad novembra beigās, sadarbojoties ar «Valletu», Valmierā būs Vidzemes SMU darbu tirdziņš. Parasti savus ražojumus šajā tirdziņā piedāvā valmierieši, madonieši, rīdzinieki – jaunieši, kas iemēģina savu varēšanu uzņēmējdarbībā, un kāds arī cer, ka kādreiz pašam būs savs, ģimenes vai daudz plašāks ražojošs uzņēmums.

«Iniciatīva un uzņēmējdarbība,» atslēgas vārdus jauniem veiksmes stāstiem min Ilze Kobiaka, uzsverot, ka viss lielajos procesos sākas ar pirmajiem soļiem, ar cita paveiktā novērtēšanu, ar sevis izaicināšanu jauniem sasniegumiem: «Ja ir kārtīga ideja, tad to ir vērts realizēt!»

Būs uzņēmumi un zīmoli

Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņus mudina dibināt SMU, bet 4. kursā sava SMU izveide jau ir obligāts pasākums. Visvairāk SMU rosībā iesaistās apģērba un dizaina programmas jaunieši. Viņi dara praktiskas lietas: šuj, pāršuj, rada avangardu un meklē savu nišu.

«Jauniešu meklējumi ir dažādi. Viņi dodas arī praksēs uz ražojošiem uzņēmumiem, lai saprastu: mans vai ne mans. Kāds tādējādi izvēlas savu profesionālo ceļu, atzīstot, ka šūs bērnu, pusaudžu apģērbu, cits tieši pretēji atzīst, ka izmantos lietišķo nišu. Tā kā kopā ar jauniešiem strādāju ne tikai SMU, bet vadu arī ekonomikas stundas, tad redzu, cik viņiem ir nozīmīgi saprast, kādi radot ir izdevumi, kādi ieņēmumi, cik paiet laiks, cik līdzekļu jātērē izejmateriālam, cik darba produkts paprasa, kāda būs peļņa. Ir mākslinieciskā un praktiskā puse, un tāpēc jāvērtē, kam primāri cilvēki tērē, ko atļausies, kam paies garām. Mūsu jauniešu darbu pievienotā vērtība noteikti ir neatkārtojamība. Ja roku darbs, tad vienā eksemplārā,» stāsta VDMV ekonomikas skolotāja, SMU konsultante EVITA EGLĪTE, piebilstot, ka lielākā uzņēmējdarbības pieredze vidusskolas audzēkņiem ir dalība tirdziņos. Citā bazārā skolas audzēknes rādījušas savu veikumu, konkurējot ar SMU no visas Latvijas, un tradicionāls un mīļš notikums ir ikgadējais skolas tirdziņš «VDMV Marka». Tas vienmēr notiek pirms Ziemassvētkiem, un tā ir daudzu valmieriešu iecienīta vieta dāvanu iegādei.

Skolā vērtēts, ka mazākā daļa mācību iestādes absolventu izvēlas tālākas akadēmiskās studijas mākslas jomā. Daudzi jaunieši skatās IT, reklāmas, mārketinga, biznesa virzienā. Daudzi jau skolas laikā izveidojuši savu zīmolu, kļuvuši par pašnodarbinātajiem.

«Sniedzu pakalpojumus grafiskā dizaina uzņēmumiem: publikācijas sociālajos tīklos, drukas failu izveide, reklāmas. Man patīk strādāt, izmantojot tehnoloģijas. Arī tā var radoši strādāt, tāpēc nākotnē interesē tieši IT joma. Tieši mākslas skolā mācoties, esmu sapratusi, ka man patīk grafiskais dizains un, jā, ir arī sapņi par nākotni, varbūt par savu uzņēmumu,» sacīja 4. kursa audzēkne Anete Kielbicka, kura tikai tagad kopā ar domubiedriem dibina savu SMU un domā, kādu produktu piedāvāt Ziemassvētku tirdziņā.

Kristīnes Leitānes pieredze SMU ir lielāka. «Man patika darboties skolas SMU. Pērn tirdziņā piedāvāju salveti galda klāšanai, kur ievietot arī dakšiņu, karoti, nazi, un ir ieceres šim gadam. Arī bizness mani interesē. Pašlaik man ir savs uzņēmums «Kristines Angels», un pagaidām pie tā pieturēšos. Apgūstu apģērba dizainu un pāris gadus domāju – kāds varētu būt mans zīmols? Iespējams, tas būs lietišķais stils, žaketes, biznesa apģērbs. Mani interesē uzņēmējdarbība, un domāju to studēt,» stāstīja Kristīne Leitāne.

VDMV audzēkņi, apgūstot profesionālās prasmes, liekot lietā mākslinieciskos talantus, atklāj sevī arī uzņēmējdarbības spējas. Kompetenču izglītība sekmē profesionālo izglītību, bet skola pieturas arī pie ekoskolas vērtībām, tāpēc prasme dot lietām otru iespēju ir jauniešu redzeslokā. Ne tikai šūt, bet arī pāršūt, labot, veidot jaunu praktisku dizainu. Pirms pāris dienām VDMV 4. kursa jaunieši piedalījušies sarunās Biznesa inkubatorā.

«Ideju ģenerēšana un prezentēšana. Profesionāļi un uzņēmējdarbības praktiķi vērtēja, ka satikti jaunieši, kam ir radoša un interesanta pieeja biznesam,» tā skolotāja Evita Eglīte, aicinot sekot līdzi VDMV jauniešu veikumam un nākt uz Marku decembra sākumā.

Fakti:

• SMU programma ir īpaši 4. – 12. klašu skolēniem veidota mācību metode.

• Skolēniem tā ir iespēja, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem.

• Vidēji 22% programmas absolventu jau ir iesaistījušies uzņēmējdarbībā.

• Šajā mācību gadā JA Latvia ir reģistrējušies vairāk nekā 1000 skolēnu mācību uzņēmumu.

Avots: Junior Achievement Latvia

TIRDZIŅŠ PANDĒMIJAS LAIKĀ. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola organizē regulāru SMU tirdziņu gada nogalē. Attēlā uzņēmums «Kristines Angels», piedāvājot pašu ražoto salveti, kur vieta arī galda piederumiem. Foto no mācību iestāžu arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru