Jaunieši piesaka tiesības lemt par planētas nākotni
Bieži jokojam, ka reizēs, kad ar paziņu nu galīgi nav par ko runāt, vajag vien ieminēties par laika apstākļiem, lai sarunu maisam gals būtu vaļā. Smejamies arī par zāli, kas reiz bija zaļāka, un dziļākām kupenām bērnībā. Taču, kad tagad krīt siltuma rekordi, vismaz tiem, kuru saimniekošana un iztika vistiešākajā veidā ir saistīta ar laika apstākļiem, joki nav prātā. Nav arī prognozētāju, kuri spētu pateikt, vai šī ziema bija turpinājums iepriekšējai karstajai, visu kaltējušajai vasarai, vai arī pēc siltās ziemas gaidāma vēl karstāka vasara nekā pērn. Kad zemes darbus un sēju sākt? Vai nav iespējams, ka aukstums vēl var atgriezties maijā? Sentēviem zināmie sējas un citu pavasara darbu kalendāri nu jau kuru gadu izrādās krietni koriģējami.
Tikmēr Pasaules meteoroloģijas organizācija ziņojumā par 2018. gadu konstatē, ka kopš mērījumu aizsākšanas planētas 20 siltākie gadi ir bijuši tieši pēdējo 22 gadu laikā. Turklāt no tiem četri pēdējie ir bijuši viskarstākie un rādījuši arvien straujāku planētas sasilšanas tendenci. Ziņojumā arī teikts: «Izplūdes gāzes ir jaunos, rekordaugstos līmeņos. Tā turpinoties, šī gadsimta beigās nāksies novērot gaisa temperatūras paaugstināšanos par 3°-5°.» Nav noslēpums, ka būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir fosilie kurināmie (naftas produkti, ogles, dažādas gāzes), kuros pazemē ir nogūlusies un miljoniem gadu tur krājusies no Saules saņemtā enerģija. Šobrīd, kad Saule joprojām gādā savu siltumu, tieši fosilo slāņu izcelšana un nokurināšana rada atmosfēras pārkaršanu: ja daļu Saules siltuma atmosfēra normālā situācijā līdz šim spēja atstarot, tad uz planētas virsmas sakurinātais karstums cauri ar ogļskābo gāzi piesārņotajai atmosfērai projām netiek.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv