Jaunu riteni izdomājot
Jauno ceļu satiksmes noteikumu (CSN) sakarā kārtējo reizi jāsecina, ka šajā valstī likumu lēmēji ir atsevišķa kasta, kas dzīvo stipri nošķirti no realitātes. Arī šī realitāte, kaut to pašu veloceliņu paskatā, ir gaužām tālu no ideāla. Sanāk tāda kā likumvaras un izpildvaras kluso telefonu spēle, kur cietējs ir tikai un vienīgi iedzīvotājs.
Turpmāk tev, velobraucēj, būs obligāti jāizmanto veloinfrastruktūra, un tikai vietās, kur tās nav, tu drīkstēsi ar savu divriteni pārvietoties pa transportlīdzekļu brauktuvi, un, ja šī brauktuve neatbilst drošas braukšanas aspektiem, tad tev būs ļauts gājējiem netraucēti izmantot arī ietvi. Valmieras gadījumā tas nozīmē striktu mīšanos pa sarkano bruģīti. Viss jau nebūtu tik drūmi, ja vien šis bruģītis nebūtu jādala ar gājējiem, margām, pieturām un citiem šķēršļiem, nemaz nerunājot par šīs infrastruktūras nepabeigtību, brāķi un atrautību no jomas tendencēm.